Apustulis Pāvils runā gan par miesas telti, kas tiks nojaukta, gan par Tēva Mājām Debesīs. Par to arī mēs gribam runāt šai svētbrīdī.

Samuēls saka Saulam, ka pēc Tā Kunga prāta nepaklausība Viņam ir līdzīga buršanās grēkam.

Dievs ir žēlīgs un Viņa žēlastība atklājusies Jēzū Kristū, kas ir līdzjūtīgais Augstais Priesteris, bet vai mēs neatmetam un neasagrozam to, ko saka žēlīgais Dievs?

Tā čūska, kas prot tik veikli iesaistīt sarunā - arī tagad nemanot iedzeļ mūsu sirdīs. Par lasīto un dzirdēto šovakar arī pārdomāsim.

Esam saņēmuši vissvarīgāko vēstuli - vēstuli no paša Dieva, bet vai tieši šai vēstulē gribam ieskatīties un pie lasītā arī palikt?

Dievs ar Jeremijas lūpām brīdina arī tagad un arī mūs, ka pat draugi var pievilt, sludinot saldus melus!

Jēzus brīdina, ka Viņa vārdā tiks pievilti daudzi. Par šo svarīgo tēmu arī runāsim šajā raidījumā.

Tas Kungs runā par divām durvīm - mūsu sirds durvīm, kuras jāatver no iekšpuses, ieklausoties Dieva Vārda patiesībā. Un Valstības durvīm, pie kurām klauvēsim gan, bet tas būs mūžīgi par vēlu.

Jesaja apraksta tādus svētku pasākumus, kas cilvēkiem patīk, bet Tam Kungam riebjas. Vai nevar būt tā, ka tieši tāpat ir tagad un tieši ar mums?

Arī šajā gadu mijā, tā pat kā Ziemassvētkos visur skan stantartvēlējums. Šovakar un rīt dzirdēsim vēlējumu - Laimīgu Jauno gadu! Skan jau labi, bet vai vispār iespējams būt laimīgiem bez Jēzus Kristus? Par to gribam runāt vēl 2025. gada pēdējām stundām aizritot.

Visur dzirdam vēlējumu - Priecīgus Ziemassvētkus un tas ir parezi, bet vai mūsu Ziemassvētki vismaz kaut kādā veidā liek domāt par Kristus nāvi, augšamcelšanos un otro atnākšanu? Vai modernie Ziemassvētki nav kļuvuši postoši pasaulīgi? Par to runāsim šajā raidījumā.

Vai tiešām ir iespējams, ka reiz esam kļuvuši ticīgi, bet, izrādījies, ka tas ir velti?!!!