Visticamāk, dodoties uz ārzemēm, daļa garīdznieku bija spiesta sadarboties ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK). To paudis bijušais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.

Pēc viņa teiktā, arī garīdzniekiem, līdzīgi kā zinātniekiem un pētniekiem, dodoties uz konferencēm ārvalstīs, bija nepieciešams saņemt atļauju no VDK. Cilvēki arī tika brīdināti, lai nedara noteiktas darbības vai arī lai netiekas ar kādām citām noteiktām personām. Satversmes aizsardzības birojā esošajā VDK aģentu alfabētiskajā kartotēkā ir vismaz 4650 kartītes. Ir identificēti 77 ar dažādām reliģiskām organizācijām saistīti aģenti, no tiem 61 aģents bija no lielākajām Latvijas kristīgajām konfesijām. Aptuveni puse bija aģenti no Romas katoļu baznīcas, tāpat bija aģenti no Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Pareizticīgās Baznīcas, vecticībniekiem un baptistiem. Aģentu vidū ir bijušie un esošie kristīgo baznīcu vadītāji un autoritātes. Vairāki no aģentiem, kuri vervēšanas laikā mācījās garīgajos semināros, mūsdienās ir ievērojami kristīgo baznīcu vadītāji ārpus Latvijas.