Svētā Jēkaba ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļnieku maršrutiem visā pasaulē. Tā pirmsākumi meklējami 9.gs., kad, saskaņā ar tradīciju, tika atklāta apustuļa Jēkaba Vecākā piemirstā kapa vieta Galīsijā, Spānijā, un tur tika uzcelta Santjago de Kompostelas katedrāle.

Jau 11.gadsimtā svētceļojumi uz Santjago de Kompostelu aptvēra plašu ceļu tīklu visā Eiropā, sniedzoties desmitiem tūkstošu kilometru garumā. Rezultātā veidojies gan materiālais mantojums (tilti, baznīcas un citas lūgšanu vietas, arī slimnīcas, naktsmītnes), gan arī nemateriālais mantojums (dziesmas, mīti, leģendas). Ir vēsturiskas liecības, ka arī cauri pašreizējai Latvijas teritorijai viduslaiku svētceļnieki devušies uz Santjago de Kompostelu. Tā Turaidas muzejrezervātā ir apskatāmas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās viduslaiku svētceļnieku zīmes – krustiņš no Lukas (Itālijā) un gliemežvāks, kas, kā zināms, simbolizē svētceļojumu uz Santjago de Kompostelu. Šā gada 5.jūnijā saņemta ziņa no Cēsu Sv.Jāņa baznīcas, kuras rekonstrukcijas laikā arheologi esot atraduši senu un pilnīgi veselu svētceļnieku gliemežvāka zīmi.