Barikāžu laiks saistīts arī ar notikumiem Doma baznīcā, kad Maija Stefane un Māra Zilgalve, spītējot aizliegumiem, atvēra vaļā baznīcas durvis, lai cilvēki varētu sasildīties un vajadzības gadījumā arī paglābties. Baznīcā sastapās tūkstošiem barikāžu dalībnieku.

Latvijas Tautas frontes 13.janvārī rīkotais protesta mītiņš pret notikumiem Lietuvā sākotnēji bija plānots Doma laukumā, taču to pārcēla uz Daugavas krastmalu. Kad tas bija beidzies, Doma laukumā sēdēja nosaluši cilvēki. Nevarēja zināt, cik ilgi būs nepieciešams sargāt stratēģiski svarīgos objektus, tāpēc toreizējā Doma muzeja darbiniece Maija Stefane saprata, ka baznīca jāattaisa. Muzeja vadība atļauju nedeva, bet sieviete atbildēja: “Doma baznīca ir kalpojusi par cietoksni visos laikos – gan plūdos, gan ugunsgrēkos, gan karos. Un arī šodien tā kalpos kā cietoksnis, atļaujat jūs vai neatļaujat.” Lai īstenot ieceri, palīgā ieradās divi puiši no Latvijas Tautas frontes, kas palīdzēja ar āmuriem atkalt septiņas Doma baznīcas durvis. Vidēji baznīcā uzturējās divi tūkstoši cilvēku – pa dienu mazāk, bet naktī vairāk. Cilvēki gulēja uz soliem, palikuši zem galvas savus mēteļus. Šobrīd, lai atsauktu atmiņā trīsdesmit gadus senos notikumus, Maija Stefane lūdz atsaukties vīriešus, kuri toreiz palīdzēja attaisīt Doma baznīcas durvis.