Kā Jēzus Kristus reizē varēja būt patiess Dievs un patiess cilvēks? Kāpēc viņu nevar uzskatīt vienkārši par cilvēces skolotāju? Latviešu valodā klajā nākusi grāmata, kas būs labs palīgs šo jautājumu izzināšanai – Aleksandra Meņa darbs “Cilvēka Dēls”.

Aleksandrs Meņs ir pareizticīgo priesteris, viens no izcilākajiem 20.gadsimta garīdzniekiem Austrumeiropas reģionā, kurš sarakstījis ap 40 spilgtu sacerējumu par kristietības tematiku. “Cilvēka Dēls” ir pazīstamākā viņa grāmata, kura tulkota 14 valodās. Viņš ir arī ticības moceklis. Brūkošais padomju režīms ar viņu izrēķinājās 1990.gadā, kad Meņs ceļā uz dievnamu tika nogalināts. Grāmatu “Cilvēka Dēls” bīskaps Andris Kravalis dēvē par Aleksandra Meņa garīgo testamentu, jo tas bija viņa mūža darbs. Rakstīt viņš to uzsāka jau 14 gados, pirmo versiju pabeidza 23 gadu vecumā un papildināja to visas savas dzīves garumā. Grāmatas pievilcība slēpjas tās vienkāršajā un cilvēciskajā intonācijā, kādā Meņs runā par Jēzu Kristu, viņa dzīvi un laikmeta kontekstu.