Svinot 1990.gada 4.maija deklarācijas par Latvijas neatkarības pieņemšanu, vēsturnieki atgādina par vietu, kur tika pieņemta un īstenota pirmā latviešu neatkarības “deklarācija”. 1742.gada 19.aprīlī Jēra kalnā, Valmierā tika nodibināta pirmā latviešu organizācija – Brāļu draudze.

Pirms 279 gadiem Valmierā, Gaujas krastā – Jēra kalnā netālu no Vidzemes augstskolas Brāļu draudzē jeb hernhūtiešu pulciņā apvienojās latviešu luterāņi, kuri savu ticību gribēja apliecināt patiesāk un tautiskāk nekā baltvāciešu garīdznieku un baronu kontrolētajā luterāņu baznīcā. Mūsdienu terminoloģijā toreiz dibinātās latviešu Brāļu draudzes varētu dēvēt par neformālām disidentu pagrīdes organizācijām. Kā stāsta Latviešu Brāļu draudžu vēstures pētnieks, Brāļu draudzes misijas vadītājs Dr. hist.Gundars Ceipe: "Vēl pirms 1742.gada, Gaujas krastā hernhūtieši uzsāka Brāļu draudžu kustības centra būvniecību, kuru nosauca simboliskā vārdā - par Jērakalnu. Tā teritorijā darbojās diakonija un skolotāju seminārs." Jērakalnā 1739.gada Vasarsvētku lūgšanu sapulcē, kā uzskata reliģijas vēstures pētnieki, tad arī sākās „masveida reliģiskā atmoda”. 1741.gadā Jērakalnā pabeidza būvēt lūgšanu namu tūkstoš personām, tam sekoja visi nākamie Vidzemē. 1742.gada 19.aprīlī Valmierā dibināja arī pirmo latviešu organizāciju – Brāļu draudzi. Diemžēl 1743.gada pavasarī pēc carienes Elizabetes I izdotā rīkojuma par Brāļu draudžu kā bīstamas sektas aizlieguma, skolotāju semināru 1744.gadā slēdza. 1750.gadā daļu no ēkām pamazām nojauca, bet vēl dažās, atlikušajās 1765. gadā iespēra zibens. Tās pilnībā nodega. Mūsdienās par Jērakalnu kā kādreizējo Vidzemes „Hernhūti” atgādina vien Diakonāta iela, kurai līdzās ēku komplekss atradās." Šī piemiņas vieta, kurai bijusi principiāla loma latviešu garīgās atdzimšanas pirmsākumos, nav nekādi atzīmēta. Taču Gundars Ceipe Valmieras pašvaldībai ir iesniedzis lūgumu - izskatīt iespēju un rast līdzekļus pieminekļa vai piemiņas objekta izveidei Jērakalnā.