Krievijas Pareizticīgā baznīca nosaukusi baznīcas un svētvietas, no kurām tās sekotājiem turpmāk būtu jāizvairās. Tas darīts pēc saišu saraušanas ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas paziņojis par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstīšanu.

Tikmēr politiskā retorika starp Krieviju un Ukrainu ticības jautājumos kļūst arvien asāka. Krievija vairs neatzīst pareizticības vēsturiskā un garīgā centra – Konstantinopoles patriarhāta – īpašo lomu un tā patriarhu kā pirmo starp līdzīgajiem pareizticīgo baznīcu saimē. Tas ir protests pret Konstantinopoles patriarhāta lēmumu piešķirt atsevišķu neatkarību Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai, vairs neatzīstot Maskavas patriarhātu kā vienīgo kanonisko pareizticības pārstāvi. Ukrainai tikmēr tas pavēris iespēju iegūt neatkarīgu un pārējo pareizticīgo baznīcu atzītu baznīcu. Citu valstu baznīcas pašlaik ieņēmušas nogaidošu nostāju, paziņojot, ka gaidīs Krievijas Pareizticīgās baznīcas sinodes sagatavotos dokumentus. Analītiķi spriež, ka diez vai kāda no tām būs gatava sekot Maskavai un saraut attiecības ar Konstantinopoli. Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko jau paziņojis, ka Krievijas baznīca izvēlējusies pašizolāciju.