Eiropas Cilvēktiesību tiesa nospriedusi, ka Šveice pārkāptu kāda kristietību pieņēmuša afgāņa cilvēktiesības, ja deportētu viņu atpakaļ uz Afganistānu. Par kontroli Afganistānā turpina cīnīties Rietumu atbalstītā Kabulas valdība un talibu islāmistu kustība.

Pastāv risks, ka Afganistānā, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, cilvēki, kas pārgājuši kristietībā, var tikt pakļauti vajāšanām. Kristietis no Afganistānas Gazni provinces 2012.gadā ieradās Šveicē un lūdza patvērumu. Afgānis no savas valsts aizbēdzis pēc tam, kad par viņu radušās aizdomas, ka viņš ir kristietis, un kad viņš savā ciematā bija izdalījis Bībeles. Šveices Federālā Administratīvā tiesa norādīja, ka viņu nevajadzētu deportēt uz viņa dzimto reģionu, bet nogādāt Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, kur dzīvo viņa tēvoči un brālēni, kas par viņa pāriešanu kristietībā neko nezina. Eiropas Cilvēktiesību tiesa gan norādīja, ka Šveices spriedumā nav ņemts vērā tas, kā viņš varēs savu reliģiju piekopt, nebaidoties par vajāšanām. Afgānim varētu nākties dzīvot melos un atteikties no visiem kontaktiem ar citiem savas reliģijas cilvēkiem, bažījoties, ka viņu var atklāt.