Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir novērojama diskriminācija reliģiskās pārliecības dēļ. Lai gan visaptverošu pētījumu par reliģisko iecietību Latvijā nav, tomēr pēdējo gadu laikā ir veiktas vairākas atsevišķas socioloģiskās aptaujas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pērn publicētās aptaujas rezultātiem, aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācija, kas ir saistīta ar cilvēka reliģiju, Latvijā ir reti sastopama parādība. Vien 12% atzina, ka tā esot izplatīta. 2019. un 2020.gadā nav ierosināts neviens kriminālprocess saistībā ar iespējamu reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags augstu vērtē reliģiskās iecietības līmeni Latvijā. Līdzīgās domās ir arī Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Valsts un reliģisko organizāciju sadarbību koordinē Garīgo lietu padome, un tās sastāvā ir tradicionālo reliģisko organizāciju vadītāji un tieslietu ministrs. Par tradicionālām reliģiskām organizācijām Latvijā tiek uzskatītas Latvijas Romas katoļu baznīca, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas Pareizticīgo baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība, Rīgas ebreju reliģiskā draudze, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienība un Latvijas Apvienotā metodistu baznīca.