“Brīnišķīgu zemi mums Dievs ir devis. Un starp diviem kariem mēs patiešām, kā tajā lepnajā dziesmā, kā pērle iznirusi no dzelmju pusnaktīm. Mums Dievs iedeva, radīja. Dzīvojiet, pelniet, turieties savā zemē. Kā mēs Viņam atbildam uz to? Kaut kā mēs par to maz domājam. Līdz aizdomājamies līdz tādām galējībām, ka jānogalina vēl tas bērns, kas grib nākt pasaulē un savu daļu no manas daļas noēst. Dzīvojam nedomājot, varbūt. Nemīlot dzīvojam. Bērnus taču mēs ļoti mīlam, kad viņi ir.”

Dziļa, neaizmirstama un mīlestības pilna saruna ar disidenti,  PSRS okupācijas pretošanās kustības dalībnieci Lidiju Lasmani-Doroņinu.

Padomju laiks ietekmēja Latvijas vīriešus dramatiski slikti. Vīrieši "atšālējās". Krieviem bija tāds teiciens: “Katra iniciatīva ir sodāma”. Un daļa vīriešu nodzērās, ģimenes kļuva nefunkcionējošas. Un es biju tur. Un mēs ar draudzeni jaunībā izlēmām, ka viņa taisīs abortu.

Un kad 2019. gadā Dievs mani atpestīja no azartspēļu atkarības un mēs ar sievu sapratām, ka mums bērnu nebūs, es atskatījos uz to dubultā. Es sapratu, re kur, man taču būtu tagad 30 gadi meitai vai dēlam, es viņu nogalināju. Un kamēr es neticēju Dievam, šīs domas man nebija.

Tik atklāti un personīgi, ar savu pēc aborta liecību dalās politologs, “Dāvida Armijas” vadītājs Andis Kudors.

“Dārgie draugi! Mākslīgais aborts ir ļoti vardarbīgs akts. Es pazīstu un dziļi cienu daudzus cilvēkus, kuri ir gatavi ļoti asi iestāties pret vardarbību. Piemēram, viņi ļoti pārdzīvo par dzīvnieku ciešanām industriālās fermās. Viņi ir redzējuši foto materiālus un asinis viņus ir šausminājušas. Vai jūs, kas aizstāvat mākslīgos abortus, vai jūs būtu gatavi ginekoloģiskajā klīnikā stāvēt klāt ar bļodu un redzēt, kas bļodā iekrīt, kā tas izskatās un kas tas ir? Ja jūs neesat gatavi ar to konfrontēties reālā situācijā, apzinoties, ka tas ir ļoti vardarbīgs akts, tad neaizstāviet. Neaizstāviet vardarbību pret vājākajiem.”

Par šo un vairāk, sarunā ar sengrieķu valodas filoloģi, antīko zinātņu doktori un grāmatas “Principiāla dzīvības aizsardzības ētika” autori Agnesi Irbi.

“Paliatīvajā aprūpē dzīvības vērtība iegūst pavisam citu nozīmi. Tā kļūst spožāka un pamanāmāka.”

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs atzīst, ka tieši nāves priekšā, dzīvība iegūst īpašu vērtību. Un vērtīga ir katra cilvēka dzīvība, jebkurā vecuma posmā. Viņaprāt, mākslīgais aborts, tās ir bailes uzņemties atbildību, bailes audzināt, bailes par to, ka satikšu vīrieti, kuram tas bērniņš nav vajadzīgs. Viens no risinājumiem būtu, sabiedrības, īpaši vīriešu, izglītošana.

“Protams, ka tas kaut ko maksā. Jo tu vairs neesi uz viļņa, tu esi tāds kā “outsaideris”, ka tu ej pret straumi. Savā spēkā cilvēks ir par vāju, lai tam nostātos pretim, bet, kad tu saņem papildu spēku, tad tevi vairs nebaida nekas. Tu apzinies, es nebaidīšos teikt, ka tas ir pretīgi, veikt abortu. Tad vienkārši nav nekādu labumu, kuru dēļ tu to varētu atkal sākt darīt. Neko tev nevar piedāvāt, nauda, viss pārējais, tas ir izmetams.“

Vēl šodien Vidzemes  slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts, Gints Lapiņš, nenožēlo pirms padsmit gadiem pieņemto lēmumu, kā rezultātā Valmiera kļuva par pilsētu, kurā neveic mākslīgā aborta procedūras.

"Manuprāt, dzīvība ir dzīvība no pirmā mirkļa. Mēs taču neejam pa ābeļdārzu pavasarī un neraujam nost pumpurus, kad viņi tikko kā raisās un plaukst, mēs gribam kaut ko skaistu! 20% esam tie, kas staigājam pa šo skaisto zemi un dzīvo šo skaisto dzīvi.  Kā tie 20% viens pret otru izturas? Varbūt viņiem vajadzētu apgūt embrioloģiju.”

Par šo un vairāk, ekskluzīvā sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, embrioloģi, grāmatu autori, Anatomijas un antropoloģijas institūta direktori, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Māru Pilmani.

“ESMU DZĪVS” studijā viesosies laulāts pāris, Dina un Sandris Floreni, kuri audzina 3 bērnus, tostarp dvīņus.

Dina ir ģimenes ārste, kurai studiju laikā bija jānovēro mākslīgā aborta procedūra. Lai gan tā bija daļa no mācību procesa, viņa atteicās to darīt. Tikai vēlāk Dina uzzināja, ka vecāki viņu pašu vēlējās abortēt. Brīnumainā veidā par Dinas dzīvību iestājās vectētiņš, un viņa varēja piedzimt. Sandris ir IT speciālists un kopā ar sievu vada auglības atpazīšanas kursus. Runāsim par to, vai tiešām vīrietim būtu jāpārzina auglības jautājumus un turpināsim izzināt, kas ir patiesa “vīrišķība”.

Turpināsim kopā ar speciālistiem izzināt dzīvības rašanās brīnumu! Šoreiz uz sarunu aicinājām ārstu – ģenētiķi, Madaru Mašinski, lai kopīgi ieskatītos dzīvības rašanās noslēpumos. Atklāsim prātam neaptveramus faktus par bērnu šūnām, kuras paliek mātes ķermenī desmitiem gadu, neatkarīgi no tā, vai bērniņš ir piedzemdēts, vai bijis spontānais aborts, vai pat bijis mākslīgais aborts.

Runāsim par zinātnieku dokumentēto gaismas zibsni brīdī, kad apaugļojas olšūna jeb rodas dzīvība. Madara gan atzīst, ka visvairāk mums būtu jānovērtē lielākais brīnums  - bērns, kurš ir attīstījies, kurš ir piedzimis un ir vesels.

Pirmo reizi  “ESMU DZĪVS” studijā viesosies laulāts pāris: Baiba un Dainis Stikuti. Abi ir ekonomikas maģistri, vecāki 5 dēliem un auglības atpazīšanas konsultanti. Baiba dalīsies ar liecību, kādēļ atstāja labi apmaksātu darbu, lai apgūtu vecmātes profesiju.

Izmantojot savas profesionālās zināšanas, Baiba un Dainis izklāstīs pašreizējo Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī dalīsies ar statistiku par mākslīgo abortu skaitu un to veidiem.

Saruna ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti un 6 bērnu mammu Aigu Rotbergu. Aiga ir pirmais ārsts Latvijā, pie kura var vērsties gadījumā, ja uzsākts medikamentozais aborts un ir vēlme bērniņu tomēr glābt.

Kā un kāpēc, ārsts, kurš veicis vairākus simtus abortus, kļuvis par aktīvu dzīvības aizstāvi? Šī ir liecība ar kuru Aiga dalījās nesen notikušajā Dzīvības Gājienā Somijā un kuru atklās arī raidījuma “ESMU DZĪVS” klausītājiem.

Runāsim arī par mākslīgo abortu veidiem, lai gan Aiga labprātāk vēlas runāt par dzīvību  - tās vērtību un svētību.

Iepazīšanās ar raidījuma vadītājiem un tā mērķiem. Lauras un Artūra Doveiku liecība par atgriešanos, aicinājumu iestāties par dzīvību un raidījuma veidošanu.