“Es konsultējos ar savu vecmāti un viņa man teica: “Nē, Ilze! Tu nevari.” Man tikko bija piezimušas dvīnītes, man bija arī dzelzs trūkums. Aborts nozīmē, ka tevi vienkārši iztīra. Tas vārds “iztīrīs” liekas, tad jau viss būs labi, bet tās detaļas netiek pasniegtas.
Atmodos pēc narkozes, biju iztukšota. Viss ir beidzies. Bet īstenībā jau nekas nav beidzies. Tās sajūtas sirdī un tās sāpes. Tas man vilkās ļoti ilgi. Kaut vai ieej dušā, mazgājies un redzi šīs asins piles, kas pil, es vienkārši raudāju. Es vienkārši raudāju, jo es zināju, ka es esmu atņēmusi dzīvību. Mamma, patiesībā, bija ļoti dusmīga uz mani. Bet ar laiku, es to visu noliku maliņā.
Visvairāk tas mani sāpināja un nāca atpakaļ, kad mūsu dēls apprecējās un viņi netika pie bērniņa. Tad tā sāpe bija lielāka nekā tajā laikā, kad es veicu šo abortu. Jo es sapratu, ka tā gluži nav, ka tas viss paliek bez jebkāda iemesla, bez sekām. Nekad tā nevar būt. Citam, varbūt, tas atspoguļojas uz veselību, bet man tas atspoguļojās tieši uz manu dēlu.”
Vai tiešām mākslīgais aborts ir veselības aprūpe, kā to paziņojusi Pasaules Veselības organizācija? Ilze Viša, 4 bērnu mamma, drosmīgi atklāj savu mākslīgā aborta pieredzi.