Mākslinieces Irinas Borodjukas vēlme bija palīdzēt cilvēkiem iegūt pārliecību par sevi un dot cerību. Irina pati zaudēja redzi deviņu gadu vecumā. Ticība Dievam un tuvāko cilvēku izrādītā mīlestība palīdzēja viņai nekrist izmisumā, bet sākt dzīvot no jauna.

Būdama neredzīga, Irina glezno krāsainas gleznas, kas ir piepildītas ar mīlestību un siltumu, ticību un labestību. Pavisam nesen Irina atvēra skolu "Neredzīgajiem un viņu radiniekiem". Skolas mērķis ir apmācīt cilvēkus, kuri zaudējuši redzi. Irina skolā stāsta par pamatprincipiem, kas jāzina visiem neredzīgajiem un viņu radiniekiem. Viņa runā par disciplīnu, par to, kā rīkoties ar sadzīves tehniku, gatavot ēst un uzturēt kārtību. Irina pateicas Dievam par iespēju atvērt šo skolu. Viņa cer, ka šī skola palīdzēs neredzīgiem priecāties par dzīvi kopā ar Jēzu.