Tukšā tara, skābēti kāposti un sāls – tas reiz glabāts Baltezera baznīcas mūros. Pēc Otrā pasaules kara baznīca piedzīvojusi postīšanu, 20. gadsimta vidū pat palikusi bez torņa smailes. Tomēr tagad dievnams atkal uzplaucis un sagaidījis savu 240. jubileju.

Baltezera baznīca ir senākais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ādažu novadā. Baznīcu gleznainajā vietā starp Lielo un Mazo Baltezeru būvēja aptuveni trīs gadus – no 1772. līdz 1775. gadam. Gan īsi pirms Pirmā pasaules kara, gan starpkaru periodā skaistā ēka vienmēr tapa pienācīgi uzturēta, un tai tika piešķirts valsts aizsargājamā objekta statuss. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara Baltezera baznīcai sākās rūpju laiki. Dievnama iekšpuse tika pilnīgi izdemolēta, ērģeles sabojātas, altāris izpostīts. 1946. gadā draudzei no baznīcas bija jāatsakās, un, kad baznīca oficiāli pārgāja Ādažu ciema padomes īpašumā, sākās pastiprināta arhitektūras pieminekļa postīšana. 1958. gadā nojauca baznīcas torņa smaili un telpās ierīkoja klubu un kinozāli. 1972. gadā baznīca kļuva par kolhoza "Ādaži" tukšās taras un minerālmēslu noliktavu. Telpās tika atvēlēta vieta arī kolhoza kāpostu skābētavai. 1989. gadā Ādažu baznīca pārgāja Kultūras ministrijas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības bilancē. Šobrīd šis dievnams ir atkal sakopts un sagaidījis savu 240. dzimšanas dienu.