Šogad aprit 500 gadu, kopš Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Ar tām sākās reformācija - plaši pārmaiņu procesi baznīcā un sabiedrībā visā pasaulē. Vācijas baznīca joprojām ir varena, bet maz apmeklēta.

Mūsdienās Vācija, kur reformācija sākās, ir viena no retajām valstīm, kas baznīcu finansē ar nodokļiem. Taču aiz miljardus iekasējošo baznīcu fasādes iezīmējas aina, kurā jūtams gan sāpīgais dalījums starp rietumu un austrumu Vāciju, gan dievnamiem piederīgo nevēlēšanās piedalīties baznīcas dzīvē. Baznīca Vācijā ir tik varena kā reti kurā citā Eiropas valstī. Ar vairāk nekā vienu miljonu nodarbināto baznīcas ir otrs lielākais darba devējs Vācijā, tūliņ aiz valsts institūcijām. Vācijas kristīgā baznīca ir arī viena no turīgākajām pasaulē. Baznīcas nodoklis, astoņi līdz deviņi procenti no ienākumu nodokļa, ar valsts nodokļu biroja starpniecību tiek atvilkts automātiski no ikviena piederību kādai draudzei reģistrējuša strādājošā algas. Šis nodoklis katoļu un evaņģēliskajai baznīcai abām kopā nodrošina vairāk nekā vienpadsmit miljardu eiro lielus ienākumus gadā. Ieņēmumi pēdējos gados palielinās, jo aug algu līmenis un palielinās nodarbināto skaits. Taču tas, ko neatspoguļo naudas plūsmas un pat ne baznīcas piederīgo uzskaite, ir iedzīvotāju domas par baznīcas un kristietības lomu viņu dzīvē. Liela daļa baznīcām piederīgo Vācijā neapmeklē dievkalpojumus un arī citādi ikdienā neizrāda interesi par baznīcu.