Parādījusies kārtējā teorija, kas Bībelē aprakstītam Dieva brīnumam mēģina rast racionālu izskaidrojumu. ASV vēsturnieks Karls Drjūss secinājis, ka stāstam par to, kā pašķīrušies Sarkanās jūras ūdeņi, ir iespējams arī zinātnisks izskaidrojums.

Izmantojot datorsimulācijas metodi, noskaidrots: ja austrumu puses vējš vismaz 12 stundas būtu pūtis ar 28 m/s ātrumu, tas būtu varējis likt daļai Nīlas ūdens likt atkāpties un daļu iedzīt piekrastes līcī, kas senāk bijis zināms kā Tanisa ezers. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā uz apmēram četrām stundām upes vietā varētu būt izveidojies 3,2 - 4 kilometrus garš un 4,8 kilometrus plats sauszemes koridors, pa kuru aizbēgt no ēģiptiešiem. Pēc tam ūdeņi sakļautos no jauna. Pētnieki atzīmē, ka tādējādi netiek noliegts Bībelē rakstītais par ūdenstilpes pārdalīšanos un izglābšanās fakts, taču tiek samazināti notikušā mērogi, kā arī piemēroti fizikas un meteoroloģijas likumi.