Koptu kristieši ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē. Koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem, tomēr kristieši laika gaitā ir tikuši pakļauti diskriminācijai, apspiestībai un vardarbībai.

Ēģiptes 2014.gada konstitūcija nosaka absolūtu reliģijas brīvību valstī, taču 2017.gads tiek uzskatīts par vardarbīgāko gadu pret koptu kristiešiem. Sociālā, ekonomiskā un politiskā marginalizācija ir veicinājusi kristiešu emigrāciju. Ēģiptē kristietība tika sludināta neilgi pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās, tādējādi koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem. Vēsturiski kopti bijuši viena no visvairāk vardarbības skartajām etniskajām un reliģiskajām grupām. Pirmā Ēģiptes prezidenta Abdela Nāsera un viņa pēcteča Anvara Sadata nākšana pie varas 1954. un 1970.gadā iezīmēja tumša perioda sākšanos Ēģiptes koptu dzīvēs. Kopti piedzīvoja sociālu, ekonomisku un politisku diskrimināciju un vardarbību. 2014.gadā jaunievēlētais prezidents Abdelfatahs as Sisi iestājās par Ēģiptes reliģisko grupu vienotību, tomēr koptiem tiesības tika piešķirtas de jure, bet ne de facto. “Islāma valsts” atkārtoti veikuši teroristu uzbrukumus pret koptu kristiešiem. Ja situācija Ēģiptē nemainīsies, tad līdz 2020.gadam koptu skaits reģionā var samazināties uz pusi.