Viens no ievērojamākajiem Bizantijas arhitektūras šedevriem ir Stambulas Sofijas katedrāles ēka, kas mūsdienās ir muzejs. Tomēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans pieļauj, ka šī pareizticīgo katedrāle atkal varētu kļūt par mošeju.

Bizantijas pareizticīgo katedrāle tika padarīta par mošeju, kad Konstantinopoli 1453.gadā ieņēma osmaņu turki. Savukārt sekulārās turku valsts izveidotājs 1935.gadā to padarīja par muzeju, un mūsdienās katru gadu to apmeklē miljoniem tūristu. Pēdējā laikā arvien skaļāk sākuši skanēt aicinājumi, lai simboliskā celtne atkal tiktu padarīta par mošeju, īpaši pēc tam, kad kļuva zināms, ka Jaunzēlandes mošeju slaktiņa sarīkotājs savā manifestā bija postulējis, ka Sofijas katedrāle ir jāatbrīvo no minaretiem. Pats Erdoans vēl pērn Sofijas katedrālē lūdza Allahu. Turcijas prezidenta izteiktais pieļāvums par Sofijas katedrāles pārveidošanu par mošeju izraisījis sašutumu kaimiņvalstī Grieķijā. “Tas ir ne tikai dižens kristīgās pasaules templis, daudzu gadsimtu garumā vislielākais. Tas arī pieder cilvēcei. UNESCO to ir atzinusi par daļu no globālā kultūras mantojuma,” norāda Grieķijas ārlietu ministrs George Katrugals. “Tāpēc jebkura šī statusa apšaubīšana nav tikai aizvainojums kristiešu jūtām. Tas ir arī aizvainojums starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām tiesībām.”