Šogad aprit 100 gadi, kopš dziesma – lūgšana “Dievs, svētī Latviju” tika apstiprināta valsts himnas statusā. Videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" par himnas nozīmi stāsta arī latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina.

Himna velk ārā mīlestības jūtas pret dzimteni, pret to, kas tev tas dārgākais, kas tu esi, – pie tavas būtības, un arī Dieva, kas mums to ir devis. Lasmane – Doroņina atceras, ka himnu dziedājusi jau bērnībā. Ģimenē tā dziedāta bieži un himna kā lūgšana pavadījusi visus apcietinājuma laikus, pat drūmajā lēģerī Vorkutas puteņos. Latvija ir mūsu zeme un latvieši ir tās pamats. "Tie, kas mums drāžas pāri, – tas viss mums jāizdzīvo. Un kur lai to spēku ņem? Tad atkal ir jālūdzas, jo neviena lielāka par Dievu jau nav. Bija jau kāda doma, ka mums vajag citu himnu. To es nevaru iedomāties, ka mums varētu būtu cita himna. Lai viņa muzikāli kādam neskan tik laba, kā vēlētos, bet mums viņa ir vislabākā", stāsta Lidija Lasmane-Doroņina. Videostāstu sēriju 'Mans himnas stāsts" veido Rakstniecības un mūzikas muzejs.