Aizvadītajā nedēļā sabiedrību pāršalca vēsts par Bruknas muižas "Kalna svētību kopienas" vadītāja – priestera Andreja Mediņa it kā cietsirdīgu izturēšanos pret nepilngadīgajiem. Bērnu tiesību aizstāvji šobrīd veic pārbaudes, savukārt priesteris visas sūdzības noraida.

Mediņš apgalvo, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) un Tiesībsarga biroja pārstāvju kopienā konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi ir "apvainojumi un apmelojumi". Kopienā valda stingra kārtība un disciplīna, taču ikviens, kas šeit ierodas, uzturas šeit brīvprātīgi un bērnu vecāki ir informēti par dzīvesveidu Bruknā. Priesteris atzina, ka kopienā nonāk ne tikai narkomāni vai personas ar citām atkarības problēmām, bet arī problemātiski pusaudži, ar kuriem viņu vecāki netiek galā. Kopiena šādus pusaudžus uzņem jau desmit gadus, un viņu gaitām Bruknā sekojušas līdzi gan bāriņtiesas, gan bērnunami. Starp sūdzībām bija norādīts, ka bērni nesaņemot pietiekošu uzturu. Priesteris precizē, ka ir runa par trešdienām un piektdienām, kad uzturā netiek lietota gaļa, bet ir ūdens, tēja, maize, ievārījums. Mediņš līdz ar to jautā – vai mūsdienu jaunatnei nav jāmāca vienkāršību un atturību? Tāpat viņš noliedz garās darba stundas. Katram ir uzdots paveicams darbs, kāds to izdara pāris stundu laikā, kāds sava slinkuma dēļ pie darba pavada visu dienu. Tomēr līdz ar saņemtajiem aizrādījumiem, Mediņš atzīst, ka ir spiests pieņemt lēmumu, ka pusaudži tur vairs nedzīvos. Priesterim sāp tas, ka visi uz "šī fona" gribot izskatīties ļoti pareizi, vienlaikus upurējot šos pusaudžus. Tāpat viņš piebilst, ka Bruknas kopiena nav viņš viens, bet šeit strādā un dzīvo 300 cilvēki, kas arī ir sāpināti caur visu šo situāciju. Priesteris pauž nožēlu par izveidojušos situāciju, un uzņemas morālu atbildību par šaubu ēnām, kas krīt tagad arī uz katoļu baznīcu. Viņš norāda, ka katoļu baznīcai ar šiem notikumiem nav nekā kopīga, izņemot tas, ka tā ir prāvestam ļāvusi veikt šo sociālo un garīgo aprūpes darbu.