Aizvadītā gada nogalē Lielvircavas baznīca savā 425.gadskārtā saņēma vērtīgu dāvanu no draudzes locekļa Ojāra Kleķera – greznu lustru. Pats dāvinātājs janvārī 86 gadu vecumā devies mūžībā. Savukārt plašāka draudzes jubilejas svinēšana ieplānota maija sākumā.

"Godprātīgi, atbildīgi, nesavtīgi un cieņpilni paveikti mīlestības darbi vēl ilgi liecinās par darītāju, kaut viņš vairs nebūs šajā pasaulē," saka Lielvircavas baznīcas mācītājs Jānis Tālums. "Draudzes darbs ir gan ārēji redzams, gan neredzams. Redzamais ir pati baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, sakrāla celtne, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Bet acīm apslēptais ir draudzes locekļu pazemīgā kalpošana, sarunas ar Dievu – lūgšanas, kristīgās vēsts lēnprātīga tālāknešana," stāsta mācītājs, uzsverot, ka draudzē ir daudz locekļu, kas nesavtīgi palīdz un iesaistās dažādos darbos baznīcā. Viens no šādiem vīriem bija Ojārs Kleķeris, kurš savulaik par kalpošanu saņēmis arī luterāņu baznīcas augstāko apbalvojumu "Uzticības vairogs", un viņš dzīves nogalē gribēja izdarīt vēl kādu nozīmīgu darbu baznīcas labā. Viņš ļoti vēlējās, lai pēc veiktā kosmētiskā remonta, baznīcas griestus rotātu grezna lustra. Viņš to baznīcai uzdāvināja, un pirms Ziemassvētkiem tā pirmo reizi tika iedegta. Vircavas luterāņu draudze šogad 16.janvārī bija ieplānojusi svinēt Lielvircavas baznīcas 425.gadskārtu, taču, ņemot vērā Covid-19 krīzi, iecerētais pasākums pārcelts uz 2.maiju.