Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām. Šajā laikā kristieši tiek aicināti atturēties no ēdiena, pārdomāt Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, kā arī pastiprināt lūgšanu dzīvi. Četrdesmit dienu ilgais gavēnis sākas Pelnu dienā un šogad tas ir 17.februārī.

Kā LKR raidījumā "Nedēļas temats" stāsta LELB Valmieras iecirkņa prāvests un luterāņu mācītājs Romāns Kurpnieks, "gavēnis nav pašmērķis, bet gan ceļš uz mērķi, proti, Kristu." Gavēnis ir tad, kad cilvēks atsakās no ēšanas un dzeršanas, tomēr, arī neēdot un nedzerot, tas kļūst tikai par vienu no diētām, ja tam neseko žēlsirdības dāvanas – dalīšanās ar citiem, turpina garīdznieks. Atraut no sevis un dot otram, tas ir īsts gavēnis. Tāpat mācītājs norāda, ka gavēnis nav atsacīšanās no sliktā (atteikties no sliktiem ieradumiem un grēkiem esam aicināti katru dienu) – gavēnis ir atsacīšanās no labā, lai iegūtu vēl ko labāku, lai nodotu sevi Dievam un kalpotu cilvēkiem. Gavēņa laikā jāņem vērā katra individuālā spēja atturēties no ēdiena, jo ne visi var četrdesmit dienas pilnībā neēst un nedzert, tādēļ tiek pieņemts gavēņa laikā ievērot “Ēdenes dārza ēdienkarti” – lietot uzturā augļus, dārzeņus, sēklas, riekstus un tamlīdzīgi, kā arī dzert ūdeni.