17.jūnijā apritēja 300 gadi, kopš Hernhūtes jeb Brāļu draudzes apmetnes izveidošanas Vācijā. 1722.gada 17.jūnijā Saksijas austrumos Kristiāns Dāvids nocirta pirmo koku brāļu draudzes apmetnes celtniecībai grāfa Nikolaja Ludviga fon Circendorfa īpašumā.

No Hutberga kalna pakājē izveidotā hernhūtiešu centra vēlāk uz Vidzemi devās Kristiāns Dāvids, izraisot evaņģēliski garīgu un kulturālu atjaunotni. Nosaukums Hernhūte nozīmē “Tā Kunga pasargājums.” Tās aizsākumi meklējami čehu reformatora Jana Husa darbībā pie bohēmiešiem jeb morāviešiem. Akcents ticības pieredzē likts uz agrīnajai kristietībai raksturīgo kopību, sadraudzību, brālību, kristīgu mīlestību, sirsnību, strādīgumu, ģimeniskumu ap Dieva Vārdu pretēji vēlākajiem institucionālajiem un politiskajiem akcentiem Baznīcas dzīvē. Brāļu draudžu senais simbols – Dieva Jērs. Pirmie latviešu kultūras darbinieki nākuši no hernhūtiešu vides. No tās nākusi nacionālā atmoda.