Vietējā padome Ukrainas rietumu pilsētā Ļvovā ceturtdien kļuva par pirmo, kas aizliedza pareizticīgās baznīcas filiāli, kas līdz pagājušajam mēnesim bija tieši saistīta ar Maskavu.
Pēc Ļvovas mēra Andra Sadovija teiktā lēmums tika pieņemts vienbalsīgi.

Vienbalsīgais padomes balsojums par Ukrainas pareizticīgās baznīcas darbības aizliegšanu, kurai ir ilgstoša saistība ar Maskavu, bija "politisks" un bez likumdošanas ietekmes, jo noteikumi par reliģiskajām organizācijām tiek pieņemti valsts līmenī. "Šī ir nostāja, ko mēs esam publiski pauduši, un tagad valsts iestādēm ir jāsāk pie tā strādāt," pilsētas administrācijas vietne citē Sadovija teikto. Maija beigās ar Krieviju saistītās baznīcas valdošā sinode nobalsoja par baznīcas attiecību pārtraukšanu ar Maskavu, reaģējot uz patriarha Kirila kliedzošo atbalstu karam, ko Kremlis raksturoja kā "īpašu militāru operāciju". Lielākā daļa dievlūdzēju Ļvovā, tāpat kā lielākajā daļā Ukrainas rietumu, ir katoļi — saistīti ar Romu, bet apmeklē dievkalpojumus, kas līdzīgi dievkalpojumiem pareizticīgo baznīcās.