Krievijā policisti veikuši kratīšanu tēva Joana Kurmojarova mājās, konfiscējot viņa mobilo tālruni, klēpjdatoru, divas ikonas, sutanu un koka krustu. Priesteris ticis nogādāts policijas iecirknī Sanktpēterburgā, un viņam atļauts tikai vienreiz piezvanīt savai ģimenei. 

Tiek uzskatīts, ka tēvs Joans ir pirmais priesteris, kas ieslodzīts pēc Krievijā jaunieviestajiem likumiem, lai sodītu tos, kuri izplata informāciju, kas ir pretrunā Kremļa veidotajam naratīvam par karu Ukrainā. “Es esmu sirdsapziņas ieslodzītais, kas cieš savas pārliecības dēļ. Es uzskatu, ka pret mani izvirzītās apsūdzības un mans apcietinājums ir nelikumīgs,” teikts tēva Joana paziņojumā, ko viņš diktēja savam advokātam Sanktpēterburgas Krestas cietumā. Tēvs Joans piebilst, ka viņš ir kristīgs pacifists, kura morālie uzskati pilnībā balstās uz evaņģēlija baušļiem un Krievijas Pareizticīgo baznīcas kanoniem. Apmēŗam divas nedēļas pēc Vladimira Putina sāktā iebrukuma Ukrainā tēvs Joans augšupielādēja vairāk nekā astoņu minūšu garu video vietnē YouTube, kurā viņš sacīja, ka tie, kuri izvērš agresiju, nenokļūs debesīs, un ka šajā gadījumā nevis Ukraina uzbruka Krievijai, bet gan otrādi. Savā video tēvs Joans salīdzina Krievijas iebrukumu ar vardarbīgu džihādismu. Šobrīd garīdznieks izcieš sākotnējo divu mēnešu apcietinājumu, taču vēlāk, visticamāk, tiks tiesāts. Tuvinieki uztraucas, ka viņš saņems desmit gadu cietumsodu. Vienīgais apmeklētājs, kas redzējis tēvu Joanu Krestas cietumā, ir viņa advokāts Leonīds Krikuns. Tēvs Joans jau iepriekš ir parādījis, ka nebaidās runāt atklāti. Viņš tika izslēgts no baznīcas 2020.gadā pēc tam, kad nosauca jaunuzcelto Krievijas bruņoto spēku baznīcu par pagānu templi. Katedrāle Maskavā bija Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lolojums, un tajā bija paredzēts izvietot freskas, kurās attēlots prezidents Putins, Josifs Staļins, kā arī Krimas okupāciju slavinošas ainas.