Ukrainas pareizticīgie aicina sasaukt pasaules garīdzniecības koncilu, kas Maskavas patriarhu Kirilu pasludinātu ārpus likuma un panāktu viņa regāliju atņemšanu. Seno Austrumu baznīcu hierarhu Sinode tiek sasaukta ārkārtīgi retos gadījumos, bet šis gadījums varētu būt viens no tiem.

Pareizticīgo pasaule nav tik viendabīga, kā tas varētu šķist cilvēkam, kurš nepazīst tās hierarhiju. Atšķirībā no katoļiem, tai nav vienota garīgā līdera. Oficiālās pareizticīgās baznīcas ir sadalītas vairākos patriarhātos vai autokefālijās – patstāvīgās baznīcās, no kurām katrai ir savs augstākais garīgais līderis (patriarhs, metropolīts, arhibīskaps), kurš atbildīgs par to, lai tās pareizi tulkotu Dieva Vārdu, ievērotu vienotu liturģiju (dievkalpojuma kārtību) un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, ir Konstantinopoles, Maskavas (Krievijas), Antiohijas, Aleksandrijas, Jeruzalemes, Rumānijas, Čehijas, Gruzijas, Albānijas un citas pareizticīgo baznīcas. Zemēs jeb valstīs, kur nav savas pareizticīgo kopienas virsvadības, tās kanoniski ir pakļautas kādai no šīm autokefālijām, no kurām lielākā autoritāte ir Konstantinopoles patriarhātam, kuru uzskata arī par Vispasaules jeb ekumenisko patriarhātu. Vēsturiski izveidojies, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pareizticīgo baznīcas ir Maskavas patriarha garīgajā jurisdikcijā. Līdz Krievijas sāktajam karam arī vairums ukraiņu pareizticīgo bija Maskavas patriarhāta sastāvā, bet tagad viņi no tā atdalās un pāriet Konstantinopoles garīgajā vadībā. Tomēr tas nenozīmē, ka šīs baznīcas savā starpā nav saistītas. Tās vieno Seno Austrumu baznīcu hierarhu Sinode, kas tiek sasaukta ārkārtīgi retos gadījumos un lemj par visai pareizticībai izšķirošiem jautājumiem. Maskavas patriarha gadījums varētu būt viens no tiem. Konstantinopoles patriarham Bartolomejam var nākties lemt, ko darīt ar Krievijas patriarhu Kirilu. Ukrainas pareizticīgās baznīcas augstāko vadītāju Sinode jūlija beigās nolēma pieprasīt Konstantinopoles patriarham Bartolomejam lemt par Maskavas patriarha Kirilu, nosodīt viņa noziegumus un atņemt patriarha regālijas. Vēsturē jau ir bijis gadījums, kad Maskavas patriarhu pazemina – 1666.gadā no Krievijas patriarha goda nācās atvadīties Nikonam, kurš no ortodoksālās baznīcas izdzina tūkstošiem kristiešu, kuri mūsdienās apvienojušies krievu vecticībnieku draudzēs. Pasaules pareizticīgo hierarhi šo šķelšanos atzina par Dievam netīkamu. Pirmā Maskavas patriarhātam pakļautā draudze, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā uzreiz izteica vēlmi atdalīties no Kirila vadītās organizācijas, bija Amsterdamas pareizticīgā draudze, kas Maskavas patriarhāta jurisdikcijā bija vairākus gadu desmitus.