Pirmdien, 19.septembrī, apritēs 132 gadi, kopš dzimusi Anna Irbe, kuru dažkārt dēvē par latviešu Māti Terēzi, kaut gan viņa savu misiju bija uzsākusi vēl daudz agrāk. Māte Terēze uz Indiju devās tikai 1929.gadā, kad Anna Irbe jau četrus gadus tur aktīvi strādāja.
Viņa bija viena no pirmajām latviešu misionārēm 20.gadsimta divdesmitajos gados, kura no Latvijas devās kalpot misijas darbā drīz pēc tam, kad tika pārdzīvots Pirmais Pasaules karš un bija nodibināta Latvijas valsts. Anna Irbe ir dzimusi mācītāja un Cēsu iecirkņa prāvesta, vēlākā Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskapa Kārļa Irbes ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Irbe kalpoja kā mācītājs mūsdienu Ukrainas teritorijā, kur viņam pievienojās arī meita Anna. Kad Kārlis Irbe atgriezās Latvijā un 1922.gadā tika iesvētīts par bīskapu, Anna uzzināja par misijas darbu Indijā un nolēma kļūt par misionāri. Annas Irbes kalpošana Indijas dienvidos, Tamilnādas pavalstī risinājās divos laika posmos. Pirmajā posmā viņa apguva vietējo tamilu valodu un strādāja dažādos Zviedrijas misijas projektos. 1930.gadā Annai Irbei un vietējam zviedru misijas bīskapam Johannesam Sandegrenam radās doma par misijas staciju kādā no ciematiem, kas būtu kā pamats Latvijas misijai Indijā. Gadu vēlāk misionāre devās uz Latviju, lai savāktu līdzekļus šīs ieceres īstenošanai. 1932.gada beigās Irbe atgriezās Indijā, un jau nākamā gada sākumā tika nopirkta zeme mežā starp Koimbatoras un Polači pilsētām, kur viņa ieraka krustu kā pamatakmeni vēlākajam Karunagarapuri ciemam, kas tulkojumā no sanskrita valodas nozīmē “Kunga žēlastības ciems”. To mēdza saukt arī par Latvijas ciemu Indijā. Ciemā bez evaņģēlistu mājām uzcēla atraitņu namu, bērnu-atradeņu māju, skolu un aptieku. 1937.gadā Annu Irbi apmeklēja mācītājs Roberts Feldmanis, un redzētais viņu dziļi ietekmēja. Mūža beigas Anna Irbe pavadīja Kūnūras pilsētā pie Nilgiri kalniem. Mūsdienās Annas Irbes Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca Indijā darbojas joprojām.
