Nauris Graudiņš ir ne tikai sludinātājs Pitraga baptistu draudzē, bet arī kopā ar sievu Sanitu ir saimnieki viesnīcā “Rojas pērles”. Kopš maija, kad jau karš Ukrainā noritēja trešo mēnesi, Graudiņi savā viesnīcā ir uzņēmuši vairāk nekā 70 ukraiņu bēgļus.

Sanita un Nauris Graudiņi ir talsinieki, kuri pirms septiņiem gadiem no Talsiem pārcēlušies dzīvot uz Roju ar mērķi dibināt draudzi. Un nevis celt baznīcu, bet būt daļai no vietējās sabiedrības – piedāvāt sarunas un kopīgas lūgšanas tiem, kurus interesē garīgas dzīves jautājumi. Šeit viņi izmēģinājuši arī, kā ir būt uzņēmējiem – piecus gadus bijuši saimnieki gaļas veikaliņā, taču vēlāk pamanījuši, ka pašā Rojas centrā jau 10 gadus atrodas viesnīca, kas visu šo laiku stāvējusi tukša. Sanita un Nauris Graudiņi "Rojas pērlē" sākumā uzņēma viesus un piedāvāja ēdināšanas pakalpojumus, bet, sākoties bēgļu plūsmai no Ukrainas, saprata, ka savā viesnīcā vēlas dot pajumti atbraucējiem. Graudiņu pāris atzīst, ir labi, ka ukraiņi Latvijā sastop cilvēkus, kas palīdz ne tikai materiāli, bet arī emocionāli, palīdzot risināt sadzīviskus jautājumus, kā arī uzklausot un mēģinot radīt sajūtu, ka dzīve tomēr turpinās un tā var notikt arī ārpus dzimtās zemes robežām. Sanita stāsta, ka, sākoties karam, daudz aktīvāk sākuši sekot līdzi ziņām un drīz arī pieteikušies, ka grib uzņemt ukraiņu bēgļus. Lai varētu palīdzēt ukraiņiem, Graudiņi saņēmuši gan valsts atbalstu, gan ziedojumus biedrībai "Draudzes dibina draudzes". Ukraiņi arī paši strādā vietējos zivju pārstrādes uzņēmumos, bet algas nav tādas, lai paši sev visu nodrošinātu. Nauris ir ievērojis, ka ukraiņiem svarīgs ne tikai jumts virs galvas, bet arī kopā būšana. "Rojas Pērles" saimnieks arī uzskata, ka palīdzības un atbalsta sniegšanā daudz var darīt draudze, tā var būt kā drošības saliņa, kurā ir cilvēki, kas labprāt palīdz. Savukārt Sanita atzīst, ka kalpošana ukraiņiem ir sirdsdarbs par ko agrāk nebija domājusi.