Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņojusi par valsts svētku dienas atcelšanu, un tiek minēts, ka tā būs Lūgšanu diena. Tas tiek pamatots, ka strādājot vienu dienu vairāk, Dānijas valdības ieņēmumi pieaugs par 3-4 miljardiem Dānijas kronu.

Šī summa tiktu novirzīta Dānijas aizsardzības stiprināšanai, teikts koalīcijas līgumā. Lūgšanu diena kā valsts svētku diena Dānijā ir jau vairāk nekā 300 gadus. Tā tika iedibināta 1686.gada. Tajā laikā tā tika noteikta kā "ārkārtēja vispārēja lūgšanu diena" visā valstī. Tolaik valdība cerēja, ka cilvēki iepriekšējā dienā svētīsies, pietiekami izgulēsies un nākamajā rītā skaidrā prātā ieradīsies baznīcā. Pret Lūgšanu dienas kā valsts svētku dienas atcelšanu ir vairāki Dānijas garīdznieki. Bīskaps emeritus Kjelde Holms pauž nožēlu par šādu ieceri, jo uzskata, ka daudzi par šādu dienu aizmirsīs, ja tā nebūs atzīmēta kalendārā. Kopenhāgenas universitātes teoloģijas pētnieks, teologs Hans Rauns Iversenes norāda, ka Lūgšanu dienai ir jāpaliek, jo tas ir laiks, kad apstāties un izvērtēt sevi un lūgt Dievu. Olborgas tagadējais bīskaps atzīst, lai arī tie nav nozīmīgākie svētki Dānijas kalendārā, tomēr Lūgšanu dienai ir būtiska loma baznīcas dzīvē un tās atcelšana atstās negatīvas sekas. Tāpat viņš uzsver, ka Lūgšanu dienas tradīcijai jau ir sena vēsture un tā nav īstā diena, kuru izņemt no Dānijas nozīmīgo dienu saraksta.