24.decembrī Rietumu kristīgā baznīca sāks svinēt Kristus dzimšanas svētkus. Par Jēzus īsto dzimšanas dienu Bībeles pētnieku vidū joprojām pastāv diskusijas, taču tas neattur kristiešus visā pasaulē turpināt tradīciju un decembrī svinēt pasaules Pestītāja dzimšanu.

Kā liecina baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē 3.gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem. Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt 4.gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām. Lai mazinātu pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir "pasaules gaisma" un "taisnības saule". No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Divus gadus Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ, dievkalpojumi klātienē lielākoties nevarēja notikt, taču šogad dievnamu durvis vērs daudzas baznīcas Latvijā un pasaulē, lai atkal kopīgi svinētu Jēzus Kristus dzimšanas svētkus.