Atļauja pārcelt gadsimtiem ievēroto Kristus dzimšanas svētku datumu iezīmē pieaugošu robežšķirtni starp divām Ukrainas baznīcām. Viena no tām ir saistīta ar Maskavu, bet otra, lai arī to atzinusi Konstantinopole, līdz šim dzīvojusi saskaņā ar Jūlija kalendāru.

Ukraiņi gadsimtiem Kristus dzimšanas svētkus svinēja 7.janvārī. Daļai pareizticīgo ukraiņu šogad tas mainījies, jo Ukrainas pareizticīgā baznīca, kuras neatkarību 2019.gadā atzina Konstantinopoles patriarhs Bortolomejs, pirmo reizi ļāvusi draudzēm Kristus dzimšanas svētkus svinēt arī 25.decembrī. Ukrainas pareizticīgās baznīcas lēmums attiecas tikai uz daļu Ukrainas pareizticīgo, jo valstī paralēli darbojas arī otra baznīca jeb tās atzars – Krievu pareizticīgā baznīca, kas ir saistīta ar Maskavas patriarhātu. Šā gada sākumā Ukrainas pareizticīgai baznīcai bijis ap 7000 draudzes, kamēr ar Maskavu saistītais atzars vienojis ap 12 000 draudžu. Kopš kara sākuma ap 700 draudzes pametušas Maskavas patriarhātu, pievienojušās Ukrainas baznīcai vai kļuvušas par neatkarīgām draudzēm. Baznīca Ukrainā Kristus dzimšanas svētkus tradicionāli ir svinējusi tajā pašā laikā, kad tos svin Maskavas patriarhāts, kas devis svētību Krievijas sāktajam karam Ukrainā. Krievijas pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Kirils ir Kremļa režīma atbalstītājs un solījis, ka nogalinātajiem Krievijas karavīriem tiks atlaisti visi grēki. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas pareizticīgā baznīca pirmo reizi ļauj savām draudzēm svinēt Kristus dzimšanas svētkus arī 25.decembrī, tādējādi attālinoties no Maskavas un tuvinoties Rietumu kristīgajai pasaulei. Jautājums par to, kad svinēt Ziemassvētkus, Ukrainā ir bijis ilgstošu diskusiju temats. Un lēmums atļaut pārcelt Ziemassvētku svinēšanu uz 25.decembri (tiem, kas to vēlas) jau sadusmojis Krievu pareizticīgo baznīcu Ukrainā.