Šogad ar Ukrainas Pareizticīgās baznīcas Kijivas patriarhāta lēmumu Kristus dzimšanas svētkus pirmo reizi svin divos datumos – gan 25.decembrī, kā ierasts Rietumos, gan 7.janvārī, kā tas līdz šīm bijis tradicionāli pareizticīgo Austrumu baznīcās, arī Ukrainā.

Krievijas sāktā kara dēļ Kijivas patriarhāts lēmis, ka laiks sākt šādas pārmaiņas, lai no iebrucējvalsts norobežotos arī reliģiskajās tradīcijās. Kijivā Svētā Miķeļa Zelta kupolu klostera teritorijā esošajā senākajā ēkā – Svētā Jāņa baznīcā – pareizticīgie svētdienas rītā pulcējās, lai piedalītos Ziemassvētku dievkalpojumā – pirmo reizi 25.decembrī. Brīdi pēc dievkalpojuma sākuma Kijivā iegaudojās gaisa trauksmes sirēnas. Gaisa trauksme turpinājās visu dievkalpojuma laiku. Tēvs Mihailo uzsver, ka reforma attiecībā uz svētku datumu būs pakāpeniska un tas varētu būt gadu jautājums. Tādēļ patlaban Kijivas patriarhāta Ukrainas pareizticīgajā baznīcā noteikti divi svinēšanas datumi pēc brīvas izvēles – gan 25.decembris, gan 7.janvāris. Ukrainā gan arvien lielāks skaits pareizticīgo vēlas svētkus svinēt 25.decembrī kā lielākā daļa kristiešu pasaulē. Tēvs Mihailo norāda, ka saskaņā ar aptaujām šogad svinēt 25.decembrī gatavi jau 44% pareizticīgo kristiešu Ukrainā, taču daļa joprojām to darīs 7.janvārī. Tagad par to notiks informācijas apkopošana. Ukrainā ilgstoši ir aktuāli lingvistiskās, etniskās, reliģiskās un politiskās identitātes jautājumi, ko vēl vairāk saasinājis Krievijas iebrukums februārī.