Lietuvas pareizticīgo baznīcas ģenerālajā asamblejā vienprātīgi apstiprināta jau iepriekš deklarētā nostāja – baznīca kategoriski nosoda Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un norobežojas no Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila, kurš atbalsta Kremli.

Lietuvas pareizticīgie cer uz lielāku baznīcas autonomiju, taču to nebūs tik vienkārši panākt, cita starpā arī tādēļ, ka šī baznīca ir ļoti sīka – tikai aptuveni 3000 ticīgo. Lietuvas pareizticīgie ar Viļņas un visas Lietuvas metropolītu Inokentiju priekšgalā nekad nav centušies izdabāt formālajiem priekšniekiem Maskavā, un kopš 24.februāra viņu nostāja bijusi skaidra un nepārprotama. Jau drīz vien, kad kļuva skaidrs, ka starp Kremļa nozīmīgākajiem propagandistiem ir arī patriarhs Kirils, viņa vārdu dievkalpojumos vairs nepiemin, kas ir būtiskā pretrunā ar pareizticīgo baznīcas tradīcijām. Taču autonomijas vai neatkarības panākšana no Maskavas un atgriešanās Konstantinopoles (Stambulas) patriarhāta pakļautībā, kur Lietuvas pareizticīgie savulaik jau bijuši, nav pāris nedēļu vai pat mēnešu jautājums. Baznīcā ir sava kārtība, kā risināmi šādi jautājumi. Galvenā problēma ir tieši niecīgais pareizticīgo skaits Lietuvai. Tajā pašā laikā Lietuvas pareizticīgo baznīca šobrīd ieguvusi jaunu nozīmi, jo kopš kara sākuma Lietuvā ieradušies desmitiem tūkstoši bēgļu no Ukrainas, daudzi no kuriem ir pareizticīgie un tādi arī vēlas palikt.