Norvēģijas karalim arī turpmāk būs jāpieder luterāņu konfesijai. Norvēģijas parlaments nobalsojis pret konstitūcijas grozījumiem, kas mainītu šo prasību. Grozījumus iesniedza Kreisās partijas, uzskatot, ka Norvēģijas karalim nav jāpieder konkrētai reliģijai.

Pret grozījumiem nobalsoja vairāk nekā 130 deputātu, kamēr par bija 31 deputāts. Kreisās partijas bija izstrādājušas priekšlikumu 2020.gada jūnijā saraut pēdējās saites starp valsti un baznīcu. Papildu nosacījumam par Norvēģijas karaļa reliģisko pārliecību, kreisās partijas vēlējās grozīt arī formulējumu, kas nosaka, ka valsts vērtību pamats ir "kristīgais un humānisma mantojums". Pēc grozījumu iesniedzēju domām, kristīgā mantojuma jēdziens nepietiekami iekļauj tos pilsoņus, kuru saknes nav evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tāpat viņi uzskata, ka karalim būtu jādod tiesības uz reliģijas brīvību, ja reiz Norvēģijā ikviens var izvēlēties, kam ticēt. Konservatīvos politiķus gan šie argumenti nav pārliecinājuši un viņi atzinuši, ka esošajā konstitūcijā nekas nav jāmaina.