Viņa māte nevēlējās iznēsāt grūtniecību līdz beigām. Tāpēc viņa vairākkārt mēģināja pārtraukt sava nedzimušā bērna dzīvību. Tomēr Imre Teglasijs (Imre Téglasy) brīnumainā kārtā izdzīvoja. Tagad viņš savu dzīvi velta nedzimušo bērnu aizsardzībai.

Dzīvības aizstāvis atzīst, ka Ungārijas konstitūcija pēdējos 12 gadus stingrāk aizsargā nedzimušos bērnus. Kopš 2011.gada ir noteikts, ka "augļa dzīvība ir jāaizsargā no ieņemšanas brīža". Pērn septembrī tika ieviests likums, kas paredz, ka grūtniecēm ir jāieklausās mazuļa sirdspukstos, pirms viņas var veikt abortu. Tomēr, neskatoties uz to, Teglasija vadītajai dzīvības atbalsta kustībai joprojām ir daudz darba. Uz katriem 100 dzīvi dzimušajiem bērniem ir 25 mazuļi, kuri neizdzīvo, jo viņu mātes izvēlas pārtraukt grūtniecību. Teglasijs uzskata, ka galvenā abortu problēma ir sabiedrības attieksme pret tiem. Viņš norāda: "Mēs cīnāmies ar gadu desmitiem ilgo dezinformāciju, ko komunistiskā, sociālistiskā un fašistiskā politika uzspieda cilvēkiem nacistu un pēc tam Krievijas okupācijas rezultātā.” No 1956. līdz 1988.gadam Ungārijas režīms pat veicināja un finansēja grūtniecības pārtraukšanu kā daļu no sabiedrības veselības politikas. Šī politika ievērojami palielināja abortu skaitu. 1968.gadā abortu bija vairāk nekā dzemdību. Līdz pirmajām būtiskajām izmaiņām likumdošanā 2011.gadā abortu skaits bija gandrīz līdzvērtīgs dzīvi dzimušo skaitam, ziņo ‘Human Life International Hungary”. Ungārijā patlaban grūtniecību var pārtraukt līdz 12.nedēļai, noteiktos gadījumos līdz 24.nedēļai. Teglasijs apgalvo, ka viņa vadītā dzīvības kustība ir ļāvusi izglābt ap 50 tūkstošiem mazuļu. Organizācija piedāvā ungāru sievietēm palīdzību nevēlamas grūtniecības gadījumā un daudzas to izmanto.