Augusta pirmajā svētdienā Preiļos notika tradicionālais pasākums, kas veltīts holokausta upuru piemiņai. Tika pieminēti cilvēki, kuri, riskējot ar dzīvību, glāba vietējos ebrejus. Novadpētniece Tatjana Kolosova stāsta par diviem īpašiem cilvēkiem – ebreju glābējiem.
Kad runa ir par ebreju glābējiem Preiļos, vienmēr tiek pieminēts Vladislavs Vuškāns, kurš četrus gadus slēpa astoņus ebrejus, un Vuškānam pēc nāves piešķirts nosaukums „Taisnais starp tautām”. Taču Tatjana Kolosova, pētot dažādus avotus un balstoties Preiļos dzimušā Dāvida Zilbermana un Daugavpils vēsturnieka Josifa Ročko darbos, atklājusi vēl divus vārdus – Ivans Cvetkovs un Ksenofonts Jegorovs.
Ivans Cvetkovs bija Preiļos pazīstams cilvēks, vadīja veikalu, bija vietējās domes deputāts no vecticībnieku saraksta. Viņš draudzējās ar daudzām ebreju ģimenēm. Cvetkovs ar sievu un pieciem bērniem dzīvoja lauku mājās blakus Preiļiem. Pie viņa pēc palīdzības vērsās Hagi ģimene – divi pieaugušie un divi bērni. Kādu laiku viņi dzīvoja šajās lauku mājās, tomēr Cvetkovs nevarēja tā riskēt ar savas ģimenes locekļu dzīvībām, tāpēc aizveda ebrejus uz mežu un pats aizgāja viņiem līdzi. Reizēm naktīs Cvetkova bērni dzirdēja, kā māte kaut kur aiziet, dažkārt naktīs dzirdēja pieklusinātas balsis. Cvetkovu mājās apmetās vācieši, un mātei bija viņi jābaro. Pēc kāda laika viņi sāka interesēties, kur ir viņas vīrs. Kāds bija ziņojis par Ivanu Cvetkovu, ka viņš slēpj ebrejus. Vācieši izdzina māti ar bērniem uz lauka un piedraudēja – ja vīrs neparādīsies, ģimeni nošaus. Taču tad sākās bombardēšana, izcēlās panika, un par Cvetkovu ģimeni aizmirsa. 1949. gadā pret Cvetkoviem tika vērstas represijas, viņus plānoja izsūtīt uz Sibīriju, taču iejaucās Hagi, kuri tolaik dzīvoja Daugavpilī, un Cvetkovus palaida.
Ksenofonts Jegorovs dzīvoja Moskvinas ciemā, un 1941. gada jūlijā uz viņa mājām atskrēja divi brāļi Ozbandi – Manna un Samuils. Viņi bija stiklinieki un dzīvoja Preiļos. Abi ebreju brāļi tika paslēpti klētī, kur kaktā bija kambaris. Izņemot pieaugušos, tajā iekšā neviens negāja. Visi tuvinieki tika brīdināti, lai netaisa troksni un nevienam neko nesaka. Ozbandi izglābās, un pie Ksenofonta Jegorova mazmazmeitas glabājas ebreja Mannas Ozbanda parakstīts apliecinājums, ka viņš kopā ar brāli slēpies pie Jegorova. Šī apliecinājuma kopija atrodas Rīgas muzejā „Ebreji Latvijā”.
Holokausta upuru piemiņas memoriālam „Jad Vašem” jau sen iesniegti dokumenti, lai Cvetkovam un Jegorovam pēc nāves tiktu piešķirts nosaukums „Taisnie starp tautām”, taču atbilde nav saņemta. „Taisnais starp tautām” ir apbalvojums, ko piešķir neebrejiem, kuri, riskējot ar savām dzīvībām, holokausta laikā glāba ebrejus. Personas vārds tiek iemūžināts arī Goda mūrī, kas atrodas „Jad Vašem” institūta Taisno starp tautām dārzā Jeruzalemē. Viens no ievērojamākajiem Taisnajiem starp tautām Latvijā bija Žanis Lipke, kurš Otrā pasaules kara laikā izglāba vairāk nekā 50 ebrejus. Plānots vērsties Žaņa Lipkes memoriālā, lai Preiļu ebreju glābēju pēcteči varētu pretendēt uz balvu „Sudraba pagale”. Taču pētniece Tatjana Kolosova uzsver, ka tas nav pats svarīgākais. „Galvenais ir, lai mēs zinātu un pieminētu cilvēkus, kas to pelnījuši,” norāda pētniece.
