Kristīgais kalpotājs un grāmatu autors Makss Lukado atklāti dalās par savu pagātnes atkarību no alkohola, atzīstoties, ka viņš reiz dzēris alu, lai "pārvaldītu" stresu, nevis lūdzis palīdzību draudzes vecajiem. Savu pieredzi Lukado apraksta grāmatā “Dievs nekad nepadodas Tev palīdzēt” (“God Never Gives Up on You”).

Lukado pirmo reizi apsprieda savu cīņu ar alkoholu intervijās 2000. gadu sākumā, sasaistot to ar nākšanu no alkoholiķu ģimenes. Tajā laikā Lukado bija kalpošanas slavas augstumos un slodze bijusi liela. Viņš min, ka tajā laikā jutās emocionāli aizrauts un ļoti saviļņots, jo bija vajadzīgs gan draudzei, gan grāmatu izdevējam, cilvēkiem. “Visi paļāvās uz mani un visa pasaule skatījās uz mani”, teic Lukado. Tieši tas bija laiks, kad alkohola atkarība aizsākās. Lukado nedzēra publiski, bet bija “puisis, ko var redzēt veikalā, kurš nopērk lielo alus skārdeni, paslēpj to maisā, lai neviens neredzētu un tad steidzas ārā pa durvīm.” Viņš raksta, ka līdzīgi kā Jēkabs cīnījās ar Dievu 1. Mozus grāmatas 32. nodaļā, viņš cīnījās ar Dievu savā alkohola atkarībā. Atbrīvošanu atnesa atzīšanās savā liekulībā draudzes vecajiem un draudzei. Draudzes vecaji iestājās aizlūgšanās un izstrādāja plānu, lai palīdzētu tikt galā ar augstajām prasībām pret sevi, savukārt draudzē pēc Lukado atzīšanās, vairāki draudzes locekļi sāka dalīties, ka cīnās ar līdzīgiem izaicinājumiem. Lukado saka: “Dievs mani tur satika tajā dienā. Viņš man arī iedeva jaunu vārdu. Ne Izraēls [kā Jēkabam tika dots]. Tas jau bija paņemts. Bet "piedots". Un es priecājos to nēsāt."