Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī no Bulgārijas tika izraidīti trīs augsta ranga Krievijas Pareizticīgās baznīcas locekļi, apsūdzot viņus spiegošanā, viņu bijusī baznīca ir nonākusi ne tikai Krievijas un Bulgārijas valdību diplomātiskās šķelšanās centrā, bet arī baznīcas šķelšanās centrā starp abu valstu pareizticīgajām baznīcām.

Pagājušajā mēnesī Bulgārijas varasiestādes deportēja Sofijas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas vadītāju un vēl divus priesterus. Saskaņā ar Bulgārijas Valsts drošības dienesta sniegto informāciju baznīcas vadītājs Vasians un viņa kolēģi bija iesaistīti "dažādu Krievijas Federācijas hibrīdās stratēģijas elementu īstenošanā, lai mērķtiecīgi ietekmētu sociālpolitiskos procesus Bulgārijas Republikā par labu Krievijas ģeopolitiskajām interesēm". Vasiānam un viņa kolēģiem izceļojot, viņa baznīcas ēkas Sofijā liktenis joprojām ir spriedzes avots starp Krieviju un Bulgāriju un to abām baznīcām.

Gadsimtu vecais Svētā Nikolaja dievnams, kas nosaukts pēdējā cara patrona vārdā, ir simbols tam, ka Krievija ir ieinteresēta Bulgārijas lietās. Tā tika uzcelta bijušās mošejas vietā pēc tam, kad Bulgārija ar Krievijas palīdzību atbrīvojās no Osmaņu impērijas. Pat padomju laikā baznīca tika saglabāta kā svēta vieta. Šodien tajā glabājas Svētā Serafima, 2016. gadā kanonizētā Bulgārijas krievu arhibīskapa, mirstīgās atliekas. Pēc arhibīskapa atstādināšanas no amata, Krievijas vēstniecības aicinājumu slēgt baznīcu Bulgārijas patriarhs Neofīts neņēma vērā un iecēla savas baznīcas priesterus, lai tie kalpotu šajā svētvietā.