Pēdējās nedēļas laikā saasinājušās cīņas starp pareizticīgajiem Moldovā – vieni atbalsta tūlītēju sakaru pārtraukšanu ar patriarha Kirila vadīto Krievijas pareizticīgo baznīcu un pievienošanos Bukarestes patriarhātam, bet otri nevēlas norobežoties no Krievijas.

Šajās reliģiskajās cīņās iesaistījušies arī Moldovas, Rumānijas un Ukrainas politiķi un varas struktūras. Moldovā apmēram 90% iedzīvotāju sevi uzskata par pareizticīgajiem, bet Moldovas pareizticīgie nav viendabīgi. Šajā valstī pareizticīgo draudzes kanoniski pakļaujas vienam no diviem patriarhātiem – Krievijas (Maskavas) vai Rumānijas (Bukarestes) patriarhātam. Maskavas patriarhāts Moldovā dominē jau kopš cara impērijas un PSRS laikiem, savukārt Rumānijas patriarhāta Besarābijas metropolija Moldovā nodibinājās uzreiz pēc PSRS sabrukuma 1992. gadā un apvieno tos, kuri vēlas ortodoksajā tradīcijā atteikties no „slāvu pasaules” un izmantot nevis „veco stilu” (Jūlija kalendāru), bet gan dzīvot pēc „jaunā stila” (Gregora kalendāra). Ja Krievijas patriarhāts pēc pareizticīgo skaita apvieno lielāko pareizticīgo kopienu pasaulē, tad Rumānijas patriarhāts – otru lielāko. Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā Maskavas patriarhāta Moldovas eparhijai piederēja vairāk nekā 1200 draudzes, bet Rumānijas patriarhāta Besarābijas eparhijai – vairāk nekā 250. Tagad situācija strauji mainās par labu Besarābijas metropolijai, kurai pievienojas skaitliski lielas moldāvu draudzes, pārsvarā no Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas. Arvien vairāk priesteru Moldovā pamet Krievijas pareizticīgo baznīcu un pārceļas uz Rumānijas patriarhātu.