Trešdien Ministru padomei tika iesniegts Francijas prezidenta Emanuela Makrona virzītais likumprojekts par mūža nogali. Tā apstiprināšana dotu iespēju veikt asistētu pašnāvību. Daži šādu soli uzskata par pārāk vieglprātīgu, bet citi - par bīstamu.

Tā ir "ētiska atbilde uz nepieciešamību atbalstīt pacientus", pēc Padomes sanāksmes skaidroja veselības ministre Katrīna Votrīna. Valsts vadītājs, kas martā iepazīstināja ar šī projekta galvenajām vadlīnijām, atsakās lietot terminus eitanāzija un asistētā pašnāvība, dodot priekšroku terminam "palīdzība nomirt". Tomēr iecere ir piedāvāt dažiem pacientiem līdzekļus pašnāvības izdarīšanai un, ja viņi tomēr nespēs paši saņemties, lai to izdarītu, tad izdarīt to viņu vietā.

Francijas Baznīca asi iebilst pret šo likumprojektā izklāstīto.

Prezidents Makrons uzskata, ka šie nosacījumi nodrošina "līdzsvaru", radot "franču modeli" attiecībā uz dzīves beigām. Taču šis apgalvotais vidusceļš pilnībā neapmierina asistētās pašnāvības vai eitanāzijas legalizēšanas pretiniekus, ne tās atbalstītājus.

Starp pretiniekiem ir arī daudzi aprūpētāji, jo īpaši tie, kas strādā paliatīvās aprūpes jomā, kuri uzskata, ka pirmām kārtām būtu jāattīsta paliatīvā aprūpe, kas Francijā joprojām nav plaši pieejama, lai nodrošinātu, ka pacienti nelūdz nāvi tādēļ, ka nevar atrast piemērotu aprūpi savām mūža pēdējām dienām.

Maija beigās parlamenta deputāti sāks izskatīt tekstu plenārsēžu zālē, tādējādi aizsākot garu parlamentāro procesu, kas varētu ilgt līdz pat diviem gadiem, līdz likums tiks pieņemts.