31. oktobrī tiek svinēta Reformācijas diena – diena, kas kalpo kā piemiņa un pateicība par nozīmīgajām pārmaiņām kristietībā, kuras aizsākās, kad Mārtiņš Luters 1517. gadā pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Šis solis pavēra ceļu protestantu kustības dzimšanai un ielika pamatus Lutera mācībai uz glābšanu caur ticību.

1517. gadā doktors Mārtiņš Luters publiskoja 95 tēzes par tā laika baznīcas praktizēto grēku atlaidu tirgošanas praksi. Sekojot savai pārliecībai, Luters vērsās pie baznīcas vadības ar nodomu norādīt uz tās padoto rīcību, kas nesaskan ar Rakstu mācību. Turpmāko notikumu virkne baznīcā iesāka Reformāciju, kuras rezultātā mainījās ne tikai ticības izpratne un baznīca, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūra kopumā.

Lutera pienesums ir ļoti būtisks visai Rietumu kristietībai un īpaši jau baznīcām, kuras nes viņa vārdu. Neizdzēšams Lutera atstātais mantojums ir tas, ka viņš atjaunoja un nostiprināja kristīgajai Baznīcai fundamentāli svarīgus uzskatus – ka cilvēcei ir ārkārtīgi vajadzīga pestīšana, ko nodrošināt var vienīgi Dieva žēlastība, ka cilvēki tiek glābti Kristus taisnības dēļ, un ka būt kristietim nozīmē – mīlēt Dievu pāri pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Vissvarīgākais no Lutera mantotais princips – Svēto Rakstu interpretāciju nekad nedrīkst sajaukt ar pašiem Rakstiem, un Bībeles lasīšanā, mācīšanā un sprediķošanā centrā vienmēr ir jāpatur Kristus un Viņa evaņģēlijs.

Šodien daudzos dievnamos tiek svinēti Reformācijas svētku dievkalpojumi.