Vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas rekonstrukcijas darbu veikšanai jāatrisina zemes piederības jautājums, 14. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra arhitekts Andris Kronbergs.

Viņš norādīja, ka gada laikā ir izveidota bāze baznīcas rekonstrukcijas projektēšanai. Arhitekts atzīmēja, ka Vācijas valdība ir paredzējusi piešķirt šiem darbiem vairāk nekā 33 miljonus eiro, līdz ar to finansējums no valsts baznīcas rekonstrukcijai nebūs vajadzīgs. Līdzās citām iecerēm Rīgas Svētā Pētera baznīcā varētu izveidot patvertni ne tikai cilvēkiem, bet arī kultūras vērtībām, jo to noglabāšana drošā vietā, pēc Kronberga paustā, ir būtisks jautājums. Tāpat šajā drošajā telpā būtu iespēja izvietot gultas un uzņemt aptuveni 200 cilvēkus. Paredzēts, ka telpa būtu daudzfunkcionāla. Tajā varētu notikt konferences un dažādi citi pasākumi.

Tomēr visas ieceres nav īstenojamas, ja vien zeme nenokļūst atpakaļ baznīcas īpašumā, jo patlaban tās pārziņā ir metrs, pusotrs no baznīcas pamatiem, sacīja arhitekts. Šajā saistībā baznīca ir nosūtījusi Rīgas domei divus lūgumrakstus par zemes atgūšanu, taču līdz šim uz otro lūgumrakstu atbilde nav saņemta.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir Rīgas augstākā baznīca, kas ir gotikas stilā 13. gadsimtā būvēts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 2022. gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome, bet 2022. gada martā Saeima pieņēma īpašu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu", nododot baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.