Lai īstenotu Rīgas Svētā Pētera baznīcas vērienīgo rekonstrukcijas ieceri, jāatrisina apkārtējās teritorijas - Reformācijas laukuma un ap baznīcu esošās zemes joslas - piederības jautājums, 6. februārī preses konferencē sacīja viens no Svētā Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis arhitekti" valdes loceklis Andris Kronbergs.

Pašlaik šī zeme ir Rīgas domes īpašumā, bet vēsturiski tā bija Svētā Pētera baznīcas īpašums. Zemes piederība jāatrisina, jo rekonstrukcijas vīzija paredz gan pagrabstāva izbūvi baznīcas priekšpusē zem Reformācijas laukuma, gan jaunu piebūvi baznīcas ziemeļu puses sānā. Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners sacīja, ka patlaban Rīgas dome jau ir uzrunāta ar lūgumu rast risinājumu - vai nu iespēju nodibinājumam atpirkt šo zemi, vai arī mainīt zemesgabalu robežas. Šogad varētu notikt projektēšana un zemes jautājuma atrisināšanas gadījumā jau 2026. gadā varētu sākties būvdarbi. To laikā baznīcu nav plānots slēgt apmeklētājiem, bet būvdarbus varētu paveikt trīs līdz četru gadu laikā. Pēc Meisnera teiktā, baznīcas rekonstrukcijai pietiks ar Vācijas valdības plānoto līdzekļu piešķīrumu vairāk nekā 33 miljonu eiro apmērā.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet arī visā Livonijā. Līdz 2022. gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome. Savukārt 2022. gada martā Saeima pieņēma īpašu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu", baznīcu nododot vēsturiskajam īpašniekam, un tagad tā pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, kas sācis dievnama atjaunošanu. Saeimas pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.