Pērnā gada 24. decembrī Dzemdību namā dežurējošais kolektīvs piedzīvojis ko nebijuši visā iestādes 78 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Šajā dienā pasaulē nenāca neviens bērniņš. Arī ikdienā darba kļuvis nedaudz mazāk.

Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa stāsta: “Ja kādreiz mums absolūta norma diennakts griezumā bija 20 līdz 24 dzemdības, tad tagad par normu uzskata, ja mums ir virs 10 dzemdībām vai padsmit. Ir arī tās samērā bēdīgās dienas, kad diennakts laikā piedzimst četri, trīs vai divi bērniņi.” Primārie iemesli šā brīža kritumam ir iedzīvotāju struktūra Latvijā, sevišķi tas, cik liels skaits iedzīvotāju ir reproduktīvā vecumā. Šobrīd no visām grūtniecēm, kas ierodas Dzemdību namā, aptuveni 60% pasaulē laiž otro, trešo un ceturto bērnu. Savukārt pirmo bērnu ģimenē aizvien vairāk sagaida pāri, kuri ir tuvu 30 gadu vecumam. Par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piemēram, 2023. gadā vidējais sievietes vecums, sagaidot pirmo bērnu, bija 28 gadi.”

Pagājušajā gadā Latvijā nepiedzima aptuveni viena Dagda – tā varētu interpretēt jaunākos datus, kas parāda: pērn visā valstī piedzima 12 571 bērns, un tas ir par 13% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā. Par demogrāfijas uzlabošanu nule uzstājīgāk runā amatpersonas, Valsts prezidents to noteicies par vienu no valsts prioritātēm.