Vairāk nekā 1600 brīvu vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos – tādas ir sekas pēdējo gadu demogrāfiskajām izmaiņām. Pēdējo desmit gadu laikā visā Latvijā sarucis ne tikai bērnu skaits, bet arī pirmsskolas izglītības iestāžu daudzums, par to raksta lsm.lv.

Dzimstība Latvijā strauji sarūk – piemēram, šī gada janvārī piedzima par 16% mazāk bērnu nekā pērn. To jau izjūt arī bērnudārzi. Pirms pieciem gadiem Rīgā un Pierīgā pašvaldības bērnudārzos vietu trūka, bet šobrīd galvaspilsētā ir 1613 brīvas vietas. Tiesa, centrā un dažās citās populārās apkaimēs joprojām ir rindu problēma. Savukārt rajonos kā Imanta un Vecmīlgrāvis bērnudārzi meklē audzēkņus, pat reklamējoties sociālajos tīklos. Lai gan pašvaldība pašlaik neplāno samazināt bērnudārzu vai grupu skaitu, brīvajās vietās tiek ieviesti jauni risinājumi – piemēram, grupās būs mazāk bērnu, kas nozīmē individuālāku pieeju un labāku vidi mācībām un attīstībai. Atbrīvojoties telpām, bērnudārzi meklē jaunus veidus, kā tās izmantot. Viena no idejām ir interešu izglītības attīstīšana. Piemēram, tiks izveidotas bezmaksas bēbīšu skoliņas, kurās vecāki ar bērniem varēs apgūt pirmās sociālās prasmes un pamazām sagatavoties bērnudārzam. Līdz šim šādas nodarbības bija pieejamas tikai privātajā sektorā un par maksu.

Bērnudārzu skaits Latvijā samazinās jau kopš 2016. gada – tobrīd bija 647 pirmsskolas iestādes, bet šobrīd palikušas 622. Visvairāk sarucis tieši pašvaldības bērnudārzu skaits, savukārt privātajos konkurence kļuvusi sīvāka. Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa atzīst, ka masveida slēgšana, nav gaidāma, jo pašvaldības turpina līdzfinansēt bērnu uzturēšanos privātajos dārziņos. Turklāt vecāki no šīs konkurences iegūst – bērnudārzi cenšas piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus un elastīgākus nosacījumus. Kājiņa cer, ka nākotnē pašvaldības sāks līdzfinansēt arī bērnus no viena gada vecuma, nevis tikai no pusotra gada, kā tas ir pašlaik.