“Ja mani ieslodzīs cietumā, tas pierādīs, ka Koreja vairs nav brīva.” Tādu paziņojumu Dienvidkorejas draudzes mācītājs Hjuns Bo Sons (Hyun-bo Son) izteica tieši pirms ieiešanas policijas iecirknī, lai piedalītos pirmstiesas izskatīšanā 8. septembrī. Kopš tā brīža viņš joprojām nav redzēts.

Pret mācītāju Sonu izvirzītās apsūdzības ietver vēlēšanu likumu pārkāpumu, jeb viena kandidāta intervēšanu par jautājumiem, ko valdība interpretēja kā nelikumīgu priekšvēlēšanu kampaņu. Iestādes kā viņa aizturēšanas iemeslu minēja "bēgšanas un pierādījumu iznīcināšanas risku”. Mācītāja dēls Čans Sons atklāja, ka ģimene par tēva arestu uzzinājusi tikai no preses sniegtās informācijas. Viņiem arī nav ļauts runāt ar apcietināto mācītāju, kas, pēc viņu teiktā, pārkāpj viņa tiesības.

Mācītāja dēls arī norādīja, ka, ja tiek ņemts vērā, ka apcietinātais mācītājs kalpojis kā vecākais mācītājs vienā un tai pašā baznīcā vairāk nekā trīsdesmit gadus un uzticami kalpojis draudzei un kopienai, tad tiesas apgalvojums par bēgšanas risku nav loģiski pamatojums. Viņš teica: “Es ticu, ka tā ir skaidra politiskā atriebība un reliģijas apspiešana, kuras mērķis ir Korejas baznīcas.”

Mācītājs Sons pirmo reizi nonāca valdības uzmanības lokā COVID-19 pandēmijas laikā, kad viņa baznīca neievēroja ierobežojumus, kas paredzēja, ka pulcēties drīkst ne vairāk kā pieci cilvēki. Baznīcai toreiz tika uzlikts naudas sods, un uz laiku tā tika slēgta. Pagājušajā gadā mācītājs Sons organizēja mītiņu, kas klātienē un tiešsaistē mobilizēja divus miljonus cilvēku, lai iebilstu pret ierosināto visaptverošo pretdiskriminācijas likumu, kas, pēc kritiķu domām, kriminalizētu sludināšanu pret homoseksualitāti un ierobežotu reliģisko runu.

Politiskais analītiķis Dr. Daniels Čo teica: „Es domāju, ka šis ir mērķtiecīgs arests. Valdība cenšas nodot vēsti visiem Korejas kristiešiem, lai tie klusētu un pakļautos valdības agresijai pret konservatīvajiem spēkiem Korejā.”

Mācītāja juridiskais padomnieks Dongs Subs Sims uzskata, ka par radušos situāciju ir atbildīga Dienvidkorejas draudze. Viņš teica: „Es uzskatu, ka šī ir dievišķā soda forma. Mūsu garīgie priekšteči izturēja lielus pārbaudījumus par ticību, bet mēs esam uzskatījuši šo mantojumu par pašsaprotamu.” Advokāts uzsvēra: “Lūgsim, lai baznīca atgūst savu ticību un ietekmi.”

Draudzes vēstures profesors Mjungs So Parks medijiem skaidroja, ka Dienvidkorejas ekonomiskā izaugsme vienmēr ir atspoguļojusi Dienvidkorejas draudžu stāvokli un norādīja uz Dienvidkorejas kontekstu, kurā notika mācītāja arests. Viņš teica: “Neilgi atpakaļ, kristiešu skolās tika aizliegta lūgšana un kristīgās aktivitātes, lai izvairītos no diskriminācijas pret skolēniem, kuri nav kristieši”. Vēsturnieks tāpat norādīja, ka valdība tagad ir noteikusi ierobežojumus kristīgās pārliecības paušanai publiski un, lai gan nediskriminēšanas likums vēl nav ticis apstiprināts dažās skolās jau tiek izmantotas grāmatas par homoseksuālismu.

Saskaņā ar mācītāja Sona juridiskās komandas teikto, pret viņu izvirzītās apsūdzības ir maznozīmīgas un varētu tikt atsauktas, lai gan juridiskie kavējumi varētu aizkavēt viņa atbrīvošanu uz sešiem mēnešiem vai līdz pat gadam vai pat vēl ilgāk. Tikmēr notiek mītiņi par reliģiskās brīvības un demokrātijas aizstāvēšanu, kuros arī tiek pieprasīta viņa atbrīvošana. Gaidām, ka arī turpmākajās dienās šie mītiņi turpināsies.