Sudāna pagājušajā oktobra sākumā deportēja vairāk nekā 100 sievietes, galvenokārt kristiešu Dienvidsudānas sievietes no Hartūmas. Kritiķi norāda, ka tas noticis reliģisku un politisku iemeslu dēļ.
Saskaņā ar Radio Tamazuj informāciju, vismaz 61 no deportētajām sievietēm tika atdalīta no saviem bērniem. Kristieši apgalvo, ka Sudānas valdība uzskata Dienvidsudānas iedzīvotājus par draudiem islāmam un drošībai, lai gan lielākā daļa deportēto sieviešu šajā valstī bija dzīvojušas jau desmitiem gadu.
Deportētās sievietes Dienvidsudānas arābu avīzei Al-Watan stāstīja, ka amatpersonas atteicās ļaut viņām atgriezties pēc saviem bērniem. Sievietēm nācās atstār bērnus vecumā no 3 mēnešiem līdz 12 gadiem. Dažas sievietes tika arestētas savās mājās apmēram plkst. 2 naktī, bet citas tika arestētas uz ielas, kad devās uz tirgu.
Viena no sievietēm teikusi: “Es atbraucu tukšām rokām, atstājot savus divus bērnus 3 gadu vecu un 9 gadus vecu, un nav neviena, kas par viņiem rūpējas”.
Viena no deportētajām mātēm, Triza Aliera (Triza Alier), esot teikusi, ka policija viņai teikusi: “Tavi bērni nav mūsu rūpes.” Policija viņu arestējusi uz ielas, neļaujot atgriezties mājās pie bērniem.
Vēl viena deportētā sieviete, Sabaha Abasa (Sabah Abbass), pastāstīja arābu avīzei, ka viņa tika ieslodzīta cietumā uz četrām dienām un sista par to, ka lūgusi ūdeni vai ēdienu.
Kritiķi norādīja, ka Sudānai kā ANO dalībvalstij ir pienākums ievērot starptautiskās tiesības un Ženēvas konvencijas, tostarp neizraidīšanas pamatprincipu – bēgļus nedrīkst nosūtīt atpakaļ uz vietu, kur viņu dzīvība ir apdraudēta.
„Dienvidsudāna, no kuras šie cilvēki bēga no brutāla pilsoņu kara, joprojām ir bīstama vieta”, komentārā par šo situāciju norādīts Radio Tamazuj tīmekļa vietnē. Sudānas musulmaņu ekstrēmisti arī nesen sociālajos tīklos aicinājuši sabiedrību nosūtīt Dienvidsudānas kristiešus, daudzi no kuriem ir dzimuši Sudānā, uz Dienvidsudānu.
Saskaņā ar Joshua Project datiem Dienvidsudānas iedzīvotāju 56 % ir kristieši, 34,1 % praktizē etnisko tradicionālo reliģiju un 9,4 % ir musulmaņi. Turpretī Sudānā 93 % iedzīvotāju ir musulmaņi, 4,3 % praktizē etnisko tradicionālo reliģiju, bet kristieši veido 2,3 % iedzīvotāju.
Šī rīcība notiek pilsoņu kara laikā, kas 2023. gada aprīlī izcēlās starp diviem paramilitārajiem spēkiem - Ātrās reaģēšanas spēkiem (RSF) un Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF). Abas militārās kliķes gan Ātrās reaģēšanas spēki, gan Sudānas bruņoti spēki ir islāmistu spēki, kas uzbrukuši pārvietotajiem kristiešiem, apsūdzot tos pretinieku kaujinieku atbalstīšanā.
