Valsts svētkiem veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, uzrunājot klātesošos, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants savā 18. novembra sprediķī uzsvēra, ka šobrīd tiek pārbaudīta Latvijas iedzīvotāju spēja būt vienā laivā.

Arhibīskaps savā uzrunā atgādināja Jēzus teikto, ka sevī sašķelts cilvēks, sašķeltas ģimenes un sašķelta valsts nevar pastāvēt. Mēs topam pārbaudīti mūsu spējā būt kopā vienā laivā, ko saucam par mūsu Latviju. Svarīgi ir jautāt: „Vai esmu gatavs pietuvoties tam, kam sāp, un sajust līdzjūtību?” Tuvākais nav tas, kurš ir līdzīgs vai patīk, bet tas, kam vajadzīga palīdzība. „Tas var būt svešs bērns, kurš piedzīvojis vardarbību ģimenē vai skolā, jaunietis, kas sociālo mediju pasaulē cīnās ar identitātes un piederības jautājumiem, pieaugušais, kas nonācis atkarībās, zaudējis darbu, bankrotējis biznesā vai kapitulējis ģimenes dzīvē, vai vientuļš, slimību nomocīts seniors,” norādīja Grants.

Visai cilvēcei ir viens un tas pats Debesu Tēvs un viens un tas pats Glābējs. „Dzīves ikdienā šo faktu ir viegli aizmirst. Tikai savos smagajos trimdas gados esam pamazām sākuši izprast, ka ikviens mūsu tautietis ir mums tuvinieks. Nav vairs nemaz tik svarīgi, no kura Latvijas novada mēs katrs esam cēlušies. Mēs visi esam latvieši,” teica arhibīskaps. Viņš norādīja, ka viens no veidiem, kā veidot Latviju par vietu, kur cilvēki dzīvo kā tuvākie, nevis kā svešinieki, ir kopienu stiprināšana. Viņš uzsvēra, ka dzīvot kopā nav pašsaprotami – ir jāmācās dalīties, rūpēties un atbalstīt citam citu. Tas sākas ģimenē un turpinās paplašinātajās kopienās – apkaimē, draudzē, kultūras un profesionālajās grupās. Tieši kopienās dabiski veidojas tas, ko viens cilvēks nevar radīt – uzticēšanās, līdzdalība un kopīga atbildība jeb vērtības, kas tautu dara stiprāku.