Jauns starptautisks pētījums liecina, ka vadošie mākslīgā intelekta modeļi, atbildot uz jautājumiem par reliģiju un ētiku, nereti uzrāda sistemātisku neobjektivitāti un bieži neiekļauj reliģiska rakstura skatījumu savās atbildēs.

Pētījumu publicējis Mākslīgā intelekta ticības un ētikas izvērtēšanas konsorcijs (Consortium for Evaluation of Faith and Ethics in AI), kurā sadarbojas pētnieki no Brigama Janga universitātes, Beilora universitātes, Notrdamas universitātes un Ješivas universitātes. Rezultāti tika prezentēti mākslīgā intelekta ētikas samitā Atēnās, Grieķijā. Pētnieki analizēja 14 lielos valodas modeļus, tostarp dažādas ChatGPT, Claude, Gemini un Grok versijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā tie atbild uz jautājumiem par reliģiju un reliģiskās piederības maiņu.

Pētnieki secinājuši, ka mākslīgā intelekta sistēmas uzrādīja skaidras un sistemātiskas tendences, iesakot pāreju uz noteiktām ticībām vai prom no citām. Analizējot 14 dažādas reliģiskās un nereliģiskās kategorijas, tostarp ateismu un agnosticismu, pētnieki secināja, ka aptuveni 45 procentos gadījumu modeļi sniedza pozitīvu vai atbalstošu attieksmi pret kādu no šīm izvēlēm. Atsevišķās atbildēs tika izmantoti formulējumi, piemēram:"tas varētu būt labs ceļš tieši jums" (“this could be a good path for you”) vai pat "jā, jums vajadzētu pievienoties" (“yes, you should join.”).

Pētījuma vadītājs un datorzinātņu profesors Deivids Vingeits norāda, ka cilvēki bieži vēršas pie mākslīgā intelekta ar ļoti praktiskiem jautājumiem par dzīvi, ikdienas situācijām, sērām, mīlestību, zaudējumu un ar morāli saistītiem jautājumiem, tomēr bieži vien mākslīgais intelekts šajās sarunās neiesaista reliģisko perspektīvu.