Vācijā dzimstība sasniegusi zemāko līmeni pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Oficiālā statistika rāda, ka vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti piecu gadu laikā samazinājies no 1,61 līdz 1,32. Dzimstības pieaugumu laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam daļēji var skaidrot ar simtiem tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju ierašanos valstī, kas tolaik īstenoja atvērto durvju politiku.

Mazāk bērnu dzimst gan Vācijas pilsonēm, gan ārvalstu izcelsmes sievietēm. Vācijas pilsonēm dzimstības rādītājs 2025.gadā bija 1,20 uz vienu sievieti, savukārt ārvalstu izcelsmes sievietēm - 1,78 bērni uz sievieti.  Vācijas Federālais statistikas birojs Destatis arī norāda, ka abos gadījumos rādītāji, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājušies par aptuveni 3 procentiem.

Pašlaik Vācijas sievietes savu pirmo bērnu dzemdē vidēji 30,5 gadu vecumā, bet tēvi pirmo reizi par tēviem kļūst vidēji 33,3 gadu vecumā. Atsevišķā Destatis ziņojumā izcelta vēl viena krīze – adopciju skaita samazināšanās. 2025. gadā adoptēto bērnu skaits sasniedza visu laiku zemāko līmeni – tikai 3517 bērni, kas ir par 4 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kurš arī bija rekordzems. Neraugoties uz šo lejupslīdi, Vācija joprojām atrodas Eiropas Savienības vidējā dzimstības līmeņa robežās.

Saskaņā ar statistikas aģentūras Eurostat datiem Bulgārijā ir visaugstākais rādītājs (1,72 bērni uz vienu sievieti 2024. gadā), tai seko Francija (1,61). Tomēr pat šīs valstis nesasniedz ideālo rādītāju — 2,1 bērnu uz vienu sievieti.