Sākoties jaunajam parlamentārajam sasaukumam, savu darbu atsāk visas Eiropas Parlamenta komitejas, tostarp Cilvēktiesību komiteja. 3. septembrī Eiropas Savienības īpašā sūtne reliģijas vai ticības brīvības veicināšanas jautājumos Maireada Makgvinessa Briselē uz atklātu dialogu pulcēja dažādu valstu politiskos pārstāvjus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un organizācijas, kas nodarbojas ar reliģijas brīvības jautājumiem.

Pieredzējusī īru politiķe, kura jaunajā amatā tika iecelta martā, septiņu minūšu uzrunā uzsvēra, ka neviena valsts nevar apgalvot, ka tā ir brīva, ja tā nenodrošina reliģijas vai ticības brīvību. Viņa arī piebilstot izcēla, ka realitātē divas trešdaļas pasaules valstu šīs pamattiecības neaizsargā. Starp klātesošajiem, kas piedalījās, kā klausītāja bija arī Eiropas Evaņģēliskās alianses pārstāve Briselē, Tatjana Kopaleišvili. Viņa pēc sēdes? pauda prieku par to, ka “daudzi Eiropas Parlamenta deputāti bija informēti par kristiešu stāvokļa pasliktināšanos Eiropas Savienībā un pauda par to bažas”.

Viņa arī norādīja, ka pēc sarunām, kas pēc tam notika gaiteņos, ka organizācijas no jaunās Eiropas Savienības īpašā sūtnes reliģijas un ticības brīvības veicināšanas jautājumos sagaida, ka viņa nekoncentrētos tikai uz dažām atsevišķām valstīm, kā to darīja iepriekšējie īpašie sūtņi”. Viņa sacīja: “Viņi vēlas, lai viņa nāktu klajā ar proaktīviem paziņojumiem un tieši iesaistītos sarunās ar valdībām — ne tikai ar vietējām kopienām, kā viņa minēja savā runā vai vienā no atbildēm.”